Eiropas Savienības (ES) valstis pirmdien atbalstīja stingrāku migrācijas politiku, kas, cita starpā, paredz izveidot ārpus bloka teritorijas speciālus atgriešanas centrus patvēruma meklētājiem, kuri saņēmuši atteikumu.
ES iekšlietu ministru sanāksmē Briselē tika apstiprināts attiecīgais pasākumu kopums. Valdības saskaras ar pieaugošu spiedienu uz migrācijas politikas stingrāku regulēšanu, ņemot vērā sabiedrības attiecību pasliktināšanos pret imigrantiem un ekstrēmo labo partiju popularitātes pieaugumu.
Šogad Eiropas Komisija ierosināja virkni izmaiņu, kas paredz ES ārpusē izveidot centrus nelikumīgu imigrantu nosūtīšanai, kuru patvēruma pieprasījumi tiks noraidīti. Grozījumi arī ievieš stingrākus pasākumus nelikumīgiem imigrantiem, kuri atsakās pamest ES teritoriju, un paredz iespēju nosūtīt migrantus uz drošām valstīm, kas nav viņu izcelsmes valsts.
Lai izmaiņas stātos spēkā, tām jābūt apstiprinātām Eiropas Parlamentā.
Neskatoties uz to, ka šogad nelikumīga imigrācija uz Eiropu samazinājās aptuveni par 20% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, spiediens uz pasākumu izstrādi tās ierobežošanai nav mazinājies.
"Mums jādarbojas ātrāk," uzsvēra migrācijas jautājumu komisārs Magnuss Brunners, piebilstot, ka "cilvēkiem ir jāizveido sajūta, ka mēs kontrolējam notiekošo".
Bažas par ierosinājumiem izteikuši nelikumīgu imigrantu tiesību aizstāvji.
Tomēr Dānijas iniciatīvas dēļ, kas pašlaik prezidentē ES, grozījumu pieņemšanas process ir guvis strauju paātrinājumu.
Tomēr daļa ES valstu izteica skepsi par ierosinājumiem: Francija apšaubīja to likumību un efektivitāti, bet Spānija šaubās, vai "atgriešanas centri" varēs darboties pēc neveiksmīgām mēģinājumiem tos izveidot citās valstīs. Ierosinājumus atbalsta konservatīvie un nacionāli konservatīvie deputāti.
Pirmdien ES valstis arī vienojās par jaunas solidaritātes sistēmas ieviešanu, kas paredz vismaz 30 000 nelikumīgu imigrantu pārdali starp dalībvalstīm.
Saskaņā ar nesen apstiprināto reformu, lai atbalstītu valstis ar augstu pārvietoto personu slodzi, piemēram, Grieķiju un Itāliju, ES valstīm jāpieņem vai nu daļa migrantu, vai arī jāmaksā 20 000 eiro par katru imigrantu valstīm, kas piedzīvo migrācijas spiedienu.
Tomēr ņemot vērā, ka ES valstu valdības aicina uz stingrāku migrācijas politiku, papildu migrantu uzņemšana kļūst politiski riskanta.
Tāpēc sarunas bija garas un noslēdzās pirmdien, lai gan lēmuma detaļas pagaidām netiek publiski atklātas.
