Eiropas Savienības (ES) valstis pirmdien atbalstīja imigrācijas politikas pastiprināšanu, kas, tostarp, paredz ārpus bloka teritorijas izveidot speciālus atgriešanas centrus patvēruma meklētājiem, kuri saņēmuši noraidījumu.
ES iekšlietu ministru sanāksmē Briselē tika apstiprināts attiecīgais pasākumu kopums. Valdības saskaras ar pieaugošu spiedienu uz imigrācijas politikas pastiprināšanu, ņemot vērā sabiedrības attiecību pasliktināšanos pret imigrantiem un ekstrēmo labo partiju popularitātes pieaugumu.
Šogad Eiropas Komisija ierosināja virkni izmaiņu, kas paredz ārpus ES izveidot centrus nelikumīgu imigrantu nosūtīšanai, kuru patvēruma pieprasījumi tiks noraidīti. Grozījumi arī ievieš stingrākus pasākumus nelikumīgiem imigrantiem, kuri atsakās pamest ES teritoriju, un paredz iespēju nosūtīt migrantus uz drošām valstīm, kas nav viņu izcelsmes valsts.
Lai izmaiņas stātos spēkā, tām jābūt apstiprinātām Eiropas Parlamentā.
Neskatoties uz to, ka šogad nelikumīga imigrācija uz Eiropu samazinājās par aptuveni 20 % salīdzinājumā ar pagājušo gadu, spiediens uz pasākumu izstrādi tās ierobežošanai nav mazinājies.
"Mums jāreaģē ātrāk," uzsvēra Eiropas Komisijas migrācijas jautājumu komisārs Magnuss Brunners, piebilstot, ka "cilvēkiem jābūt sajūtai, ka mēs kontrolējam notiekošo".
Bažas par priekšlikumiem izteikuši nelikumīgu imigrantu tiesību aizstāvji.
Tomēr Dānijas iniciatīvas dēļ, kas pašlaik prezidentē ES, grozījumu pieņemšanas process ieguva strauju paātrinājumu.
Tajā pašā laikā daļa ES valstu izteica skepsi par priekšlikumiem: Francija apšaubīja to likumību un efektivitāti, bet Spānija šaubās, vai "atgriešanas centri" varēs darboties pēc neveiksmīgām mēģinājumiem tos izveidot citās valstīs.
Priekšlikumus atbalsta konservatīvie un nacionāli konservatīvie deputāti.
Pirmdien ES valstis arī vienojās par jaunas solidaritātes sistēmas ieviešanu, kas paredz vismaz 30 000 nelikumīgu imigrantu pārdali starp dalībvalstīm.
Saskaņā ar nesen apstiprināto reformu, lai atbalstītu valstis ar augstu slodzi uz pārvietotājiem, piemēram, Grieķiju un Itāliju, ES valstīm jāpieņem daļa migrantu vai jāmaksā 20 000 eiro par katru imigrantu valstīm, kas piedzīvo migrācijas spiedienu.
Tomēr ņemot vērā, ka ES valstu valdības aicina uz imigrācijas politikas pastiprināšanu, papildu migrantu uzņemšana kļūst politiski riskanta.
Tādēļ sarunas bija ilgstošas un noslēdzās pirmdien, lai gan lēmuma detaļas pagaidām netiek publiski izpaustas.
