Alkohola cenas ievērojami atšķiras visā Eiropā, bieži vien nodokļu dēļ, kas ieviesti, lai samazinātu ar alkohola lietošanu saistīto kaitējumu.
Vidēji €1,50 no katriem €100, ko mājsaimniecības tērē precēm un pakalpojumiem ES, ir alkohola dzērieniem, liecina Eurostat dati. Starp valstīm alkohola dzērienu daļa mājsaimniecību izdevumos būtiski atšķiras.
Cenu līmeņa indekss, kas salīdzina vienādas alkohola dzērienu groza izmaksas visā Eiropā, ir ērts, lai novērtētu atšķirības alkohola cenās. Vidējā vērtība ES tiek pieņemta par 100: ja šāds grozs maksā €100 ES līmenī, indekss parāda, cik tas maksās katrā valstī.
Rādītājs virs 100 nozīmē, ka valstī ir dārgāk nekā vidēji ES. Vērtība zem 100 nozīmē, ka ir lētāk. Salīdzinājumam, Latvijā šis indekss ir virs vidējā - 137.
Dārgākais alkohols ir Ziemeļeiropas valstīs, Turcijā un Īrijā.
- gadā dārgākā valsts alkohola cenās ir Islande starp 36 Eiropas valstīm (ES dalībvalstis, kandidāti un EFTA valstis). Islandē par dzērieniem, kas vidēji ES maksā €100, maksā €285. Tas ir par 185% vairāk nekā vidēji ES.
Nākamajā vietā grozs maksā €226 Norvēģijā, €210 Somijā un €203 Turcijā. Tātad alkohols maksā vairāk nekā divas reizes dārgāk nekā vidēji ES. Īrija ar rādītāju €198 arī ir tuvu šim līmenim.
Trīs dārgākās valstis alkohola cenās atrodas Ziemeļeiropā. Divas citas ziemeļu valstis arī ir virs vidējā ES: Zviedrija (€146) un Dānija (€125).
Lētākais alkohols - Itālijā, Vācijā un Austrijā
Viszemākās cenas alkohola dzērieniem ir Itālijā, Vācijā un Austrijā. Grozs alkohola dzērienu, kas ES maksā €100, Itālijā maksā tikai €84. Tas ir par 16% mazāk nekā vidēji ES.
Vācijā €87, Austrijā €90. Spānijā par to pašu grozu maksā €91. Kopumā "lielajā četriniekā" ES ekonomikas alkohols ir lētāks nekā vidēji Savienībā. Tikai Francija ir virs vidējā ar rādītāju €102, tātad tikai par 2% vairāk.
Ienākumi netiek ņemti vērā
Ienākumi vai alga netiek iekļauti cenu salīdzinājumos, tātad reitings neņem vērā algas un citus personīgo ienākumu rādītājus.
"Ir svarīgi atšķirt alkohola cenu un tā pieejamību," sacīja Euronews Business Šefildas universitātes profesors Kolins Anguss.
Valstī ar zemu alkohola cenu, bet zemu rīcībā esošo ienākumu pieejamība var palikt zema; tas pats attiecas arī uz pretējo.
"Nodokļi ir galvenais faktors, kas nosaka cenu atšķirības... Augstākie akcīzes nodokļi uz alkoholu ir viens no svarīgākajiem faktoriem augstāku alkohola cenu noteikšanā vairākās Eiropas valstīs, pirmkārt, Ziemeļeiropā," piebilda Anguss.
Viņš norādīja, ka Ziemeļeiropas valstīs, piemēram, Skandināvijas valstīs, kā arī Īrijā un Apvienotajā Karalistē, augstākas nodokļu likmes parasti ir atbilde uz augstiem alkohola patēriņa līmeņiem un ar to saistītajiem kaitējumiem.
- gadā, pēdējā gadā, kad Apvienotā Karaliste piedalījās šajā salīdzinājumā, tās indekss bija 139 pie vidējā ES 100.
"Lielākajā daļā Vidusjūras valstu šodien alkohola patēriņa un ar to saistītā kaitējuma līmeņi ir ievērojami zemāki, tādējādi arī mazāka nepieciešamība pēc paaugstinātām nodokļu likmēm, lai ierobežotu pārmērīgu patēriņu," piebilda viņš.
Doktors Jakobs Mantejs no Hamburga universitātes arī uzsvēra, ka augstākās akcīzes likmes uz atsevišķiem alkohola veidiem ir galvenais faktors atšķirībām alkohola cenās.
Piemēram, 2020. gadā piecas Eiropas reģiona PVO valstis ar vislielāko alkohola nodokļu daļu mazumtirdzniecības cenā alus bija Somija, Turcija, Norvēģija, Igaunija un Islande. Nodokļu daļa svārstījās no 28% līdz 39%, bet stiprajiem dzērieniem tā ir vēl augstāka (var sasniegt 50% un vairāk). Valstīs ar zemu nodokļu slogu nodokļu daļa ir 10% vai mazāk.
Nodokļu paaugstināšana palielina valsts ieņēmumus
"Šie dati parāda, ka būtiska daļa mazumtirdzniecības cenas tiek noteikta ar akcīzi," sacīja Mantejs Euronews Business.
Viņš norādīja, ka nodokļu paaugstināšana saistīta ne tikai ar patēriņa samazināšanu. "Nodokļu paaugstināšana arī palielina nodokļu ieņēmumus budžetā," piebilda viņš.
Kolins Anguss arī paskaidroja, ka vēl viens svarīgs faktors alkohola nodokļu likmju noteikšanā, vismaz vīnam, ir ražošana. Visā Eiropā valstis, kas ražo ievērojamus vīna apjomus, parasti to nemaksā vispār vai nosaka ļoti zemas likmes. Savukārt valstis, kur vīns netiek ražots, parasti to apliek ar augstākiem nodokļiem.
