Žurnālistu izmeklēšana Vācijā atklāja Rietumu izlūkdienestu neveiksmi Putina novērtēšanā 0 67

Vācijas Federālā ārlietu ministrija, izlūkdienesti un citas iestādes, kā arī ekspertu stāsti, neapšauba to, ka Berlīnei 25 gadu laikā, kad Vladimirs Putins ir pie varas Krievijā, bija pietiekami iemesli viņam neticēt. Tomēr Vācijas politiķi līdz pilna apjoma kara sākumam starp Krieviju un Ukrainu ignorēja satraucošos signālus un tikai paplašināja Vācijas ekonomikas atkarību no Maskavas.

Par to stāsta Vācijas žurnālistu Georga Maskolo un Kati Gloger grāmata "Neveiksme: izmeklējošā stāsts par Vācijas politiku attiecībā uz Krieviju".

"Daudzi no mums, redzot šo vāju cilvēku ar pelēku seju, kurš valkāja uzvalkus, kas tolaik vēl nebija tik ideāli uz viņa, uzdeva jautājumu: kas ir šis misteris Putins?" - atceras Gloger. Viņasprāt, daudzu ārzemju žurnālistu, kas strādāja Maskavā "nulles" gados, uztverē Vladimirs Putins vēl nebija ievērojama figūra, "lai gan viņš jau vairākus gadus bija centrālā figūra vēlīnā Jēlcina varas sistēmā".

Sava pirmā prezidentūras termiņa sākumā Putins centās izskatīties kā "jaunais, kurš vēlas mācīties no Rietumiem", un šo lomu viņš spēlēja ne tikai medijiem, bet arī tolaik Vācijas kanclerei Gerhardam Šrēderam. "Kas ir līgums par uzkrājumiem mājokļa būvniecībai? Kā Vācijā palīdz studentiem, kā darbojas pensiju sistēma, viņš jautāja. Tas bija cits, šķietami cits, Putins, - atceras žurnāliste, kas brīvi pārvalda krievu valodu. - Bet patiesībā viņš vienkārši centās "karināt nūdeles uz ausīm", paliekot stingrs KGB darbinieks".

Viņas vīrs Georgs Maskolo - bijušais žurnāla Der Spiegel galvenais redaktors, Vācijā pazīstams ar saviem žurnālistu izmeklējumiem, piebilst: "Kad Putins tikai uznāca uz politiskās skatuves, daudzi pasaulē par viņu zināja ļoti maz. Bet Vācijā tas nebija tā. Un jautājums nav tikai par to, ka Putinam bija liela pieredze, kas saistīta ar Vāciju, bet arī par to, ka Vācijai bija liela pieredze, kas saistīta ar Putinu".

Viņa vārdiem, Vācijas ārlietu ministrijā no paša sākuma pastāvēja divi nometnes - atkarībā no attieksmes pret Putinu. Vieni uzskatīja, ka, neskatoties uz viņa pagātni KGB, "pēc Jēlcina laika agonijas" ar viņu var runāt. Citi, īpaši izlūkdienestu pārstāvji, brīdināja: "Uzmanīgi. Izlūkdienestu darbinieks paliek izlūkdienestu darbinieks".

Vienā no Vācijas Federālā konstitūcijas aizsardzības biroja dokumentiem, ko Maskolo un Gloger citē savā grāmatā, bija šāda piezīme, kas attiecās uz Putina pirmā prezidentūras termiņa sākumu: "Cynisks, dziļi nacionālistisks KGB virsnieks". "Brīdinājuma signāli nāca ļoti agri, bet tos neņem vērā," - konstatē Maskolo.

Daudzi atceras Putina uzstāšanos vācu valodā Vācijas Bundestāgā 2001. gada septembrī, ko deputāti uzņēma ar sajūsmu. Tomēr maz cilvēku zina, ka, gatavojoties tam, Putins izmantoja sava tuvā drauga - bijušā "štazi" virsnieka Matiasa Varniga palīdzību, kurš, savukārt, vērsās pie Horsta Telčika - ilgstoša Vācijas kanclera Helmutā Kola ārpolitikas padomnieka. Tieši viņi formulēja divus galvenos runas vēstījumus: "Krievija ir draudzīga Eiropas valsts" un "Krievija ir uzticams biznesa partneris un ir atvērta interesantiem darījumiem".

"Daudzi to toreiz uztvēra tā: pie mums ieradās Krievijas prezidents, kurš runā ar mums Kanta, Gētes un Šillera valodā un tādējādi atklāj mums savu sirdi. Bet tas nebija pavisam tā, - saka Katja Gloger. - Jo kādā mērā šo Putina runu mēs uzrakstījām paši sev". Tajā pašā dienā Putins uzstājās arī Bundestāga starptautiskās politikas komitejā, jo tas bija nosacījums viņa aicināšanai uz Bundestāgu. "Tur no Kanta, Šillera un Gētes nebija palicis ne pēdas, - rezumē Maskolo šī sēdes protokolu. - Toties ir šādi Putina izteikumi: "Man apnikuši jūsu divējādie standarti"; "Mums apnikuši klausīties jūsu kritiku par karu Čečenijā"; "Lai Dievs svētī NATO, bet, ja viņi turpinās tādā pašā garā, tad nebūs nekādas vienotas Eiropas mājas".

Žurnālistes Annas Politkovskas slepkavība 2006. gada oktobrī, bijušā FSB aģenta Aleksandra Litvinenko saindēšana Londonā ar radioaktīvo poloniju 2006. gada novembrī, aviokompānijas MH17 lidmašīnas katastrofa virs Donbasas 2014. gada jūlijā, bijušā čečenu lauka komandiera Zelimhana Hangošvili slepkavība Berlīnē 2019. gada augustā...

"Putina politika un viņa metodes attiecībā uz Eiropu jau agrīnā posmā sāka atstāt asiņainu pēdu," - konstatē Gloger, norādot, ka šajā fonā Vācijai būtu bijis pilnīgi pamatoti veikt "dažas laikmetu maiņas" daudz agrāk nekā "laikmetu maiņa", par kuru paziņoja Vācijas kanclers Olafs Šolcs 2022. gada februārī, pēc pilna apjoma kara sākuma Ukrainā.