Eiroobligācijas varētu kļūt par alternatīvu Kijevas finansēšanas avotu, tomēr Budapešta šo iespēju ir nobloķējusi, izdevumam Politico ziņoja diplomātiskie avoti, raksta DW.
Ungārija oficiāli noraidījusi iespēju emitēt eiroobligācijas Ukrainas atbalstam. Šis lēmums atņem Eiropas Savienībai potenciālo «plānu B» gadījumam, ja neizdosies rast mehānismu iesaldēto Krievijas valsts aktīvu izmantošanai, lai finansētu Kijevai paredzēto aizdevumu 165 miljardu eiro apmērā. Par to 5. decembrī vēsta Politico, atsaucoties uz ES diplomātiem.
Saskaņā ar izdevuma datiem Budapeštas atteikums no kopīgas obligāciju emisijas idejas 90 miljardu eiro apmērā, ko plānots nodrošināt ar septiņu gadu ES budžetu, ticis paziņots tikai dažas stundas pirms Vācijas kanclera Frīdriha Merca (Friedrich Merz) un Beļģijas premjerministra Barta de Vebera vakariņām Briselē, kur bija paredzētas sarunas par aizdevuma modeli.
«Es ļoti nopietni uztveru Beļģijas premjerministra bažas un iebildumus,» žurnālistiem sacīja Mercs. «Es nevēlos viņu pierunāt — es vēlos pārliecināt viņu par mūsu piedāvātā risinājuma pareizību.» Šim nolūkam kanclers atcēlis plānoto vizīti Norvēģijā.
Eiroobligācijas kā alternatīvs finansējuma avots Kijevai
Divi diplomātiskie avoti Politico apliecināja, ka eiroobligācijas varētu kalpot kā alternatīvs finansējuma avots Ukrainai. Berlīnes priekšlikums paredz 25 % garantijas, lai pārliecinātu Beļģiju nodot iesaldētos Krievijas līdzekļus Ukrainas atbalstam, savukārt de Vebergs vēlas nodrošinājumus no visas ES — par pilnu summu vai pat lielāku, norāda izdevums.
- decembrī Eiropas Komisija (EK) ierosināja eiroobligācijas kā vienu no aktīviem nodrošinātiem risinājumiem, lai garantētu papildu līdzekļus Ukrainas budžeta uzturēšanai līdz 2026. gada aprīlim, kamēr valsts turpina cīņu pret Krievijas agresiju. Tomēr valsts parāda palielināšanai, izmantojot ES budžetu Ukrainas atbalstam, ir nepieciešams visu 27 dalībvalstu vienbalsīgs lēmums.
ASV pārliecina ES valstis neizmantot Krievijas aktīvus aizdevuma radīšanai
ASV cenšas pārliecināt vairākas ES dalībvalstis iebilst pret Eiropas Komisijas plānu izmantot daļu iesaldēto Krievijas aktīvu reparaču aizdevuma veidošanai Ukrainai, ziņoja aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz Eiropas diplomātiem.
Saskaņā ar avotu teikto ASV amatpersonas norādījušas vairāku Eiropas valstu pārstāvjiem, ka šie aktīvi būtu nepieciešami miera līguma noslēgšanai starp Maskavu un Kijevu, un tos nevarot izmantot kā resursu kara turpināšanai. Līdzīgu argumentu novembra beigās izklāstīja arī Beļģijas premjerministrs, brīdinot, ka EK plāns varētu apdraudēt nākotnes miera sarunu iespējas.
Plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka ASV prezidenta Donalda Trampa vadītajās neoficiālajās sarunās par Ukrainas konfliktu ticis apspriests scenārijs, kurā ES iesaldētie Krievijas aktīvi tiktu nodoti Savienotajām Valstīm. Pret šo ieceri iebilda Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, uzsverot, ka «tas ir iekšēji Eiropas jautājums» un ka «nav nekādas ekonomiskas iespējas» pārnest šos līdzekļus uz ASV.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru