Varas iestādes sašutumu izraisīja "bijušās Dienvidslāvijas simbolikas klātbūtne un uzraksti, kas rakstīti kirilicas alfabētā".
Pilsoniskā iniciatīva "Apvienoti pret fašismu" organizēja protestu gājienus vairākās lielās Horvātijas pilsētās, piemēram, Zagreba, Rijekā, Zadarā un Pulā, pret sabiedrības fašizāciju.
Gājiena dalībnieki iebilda pret neiecietību, upuru skaita pārskatīšanu, ko izdarījuši ustaši Otrā pasaules kara laikā, un ustašu sveiciena "Par māju gatavi!" izmantošanu.
Gājiens tika organizēts pēc sērijas uzbrukumiem organizācijām un institūcijām, kas pārstāv serbu mazākumu Horvātijā.
Pasākumu laikā Rijekā un Zadarā notika incidenti. Policija arestēja 11 personas, kuras tiek turētas aizdomās par iesaisti notikumos. Tagad kārtības sargājošās iestādes nodarbojas ar "protestu simbolikas analīzi".
Nākamajā dienā vairāki Horvātijas amatpersonas paziņoja, ka iniciatīvas "Apvienoti pret fašismu" protesti patiesībā ir vērsti pret valsti, un to pierāda "bijušās Dienvidslāvijas simbolikas klātbūtne un uzraksti, kas rakstīti kirilicas alfabētā".
Horvātijas aizsardzības ministrs Ivans Anušičs, tiekoties ar ES dalībvalstu aizsardzības ministriem, raksturoja gājienus kā "pro-jugoslaviskus". Viņš norādīja, ka šādu secinājumu izdarījis, pamatojoties uz plakātu izsistajiem saukļiem. Horvātijas ministru īpaši satrauca tas, ka daļa no tiem bija rakstīti kirilicas alfabētā.
Horvātijā kirilicu izmantoja kopš XII gadsimta. Osmaņu iekarošanas laikā ar kirilicu notika sarakste ar osmaņu amatpersonām. XVI gadsimta sākumā parādījās pirmais drukātais horvātu kirilicas izdevums — katoļu lūgšanu grāmata (Venēcija, 1512). XVI gadsimta sākumā Ungārijas un Horvātijas karaļa Matiasa Korvīna galmā kirilica tika izmantota sarakstei.
Tomēr 1914. gadā Horvātijas parlaments aizliedza kirilicu Horvātijā. Fašistiskajā Neatkarīgajā Horvātijā darbojās likums, kas aizliedza kirilicas izmantošanu publiskajā un privātajā sektorā.
Atstāt komentāru