Vācijas kanclers Mercs atliks vizīti uz Norvēģiju un 5. decembrī dosies uz vakariņām ar Beļģijas premjerministru de Veveru, kurš iebilst pret iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu reparāciju kredītam Ukrainai.
Vācijas federālais kanclers Fridrihs Mercs (Friedrich Merz) mainījis savu grafiku neplānotas vizītes dēļ Beļģijā. Viņš atliks 5. decembrī plānoto ceļojumu uz Norvēģiju un šajā dienā tiksies ar Beļģijas premjerministru Bārtu de Veveru, ceturtdien, 4. decembrī, paziņoja Vācijas valdības pārstāvis.
Tikšanās ar karalistes premjerministru notiks privāta vakariņu formātā, tajā piedalīsies arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen). Kā ziņo AFP, atsaucoties uz Vācijas valdības avotiem, Merča steidzamās vizītes tēma būs iespējamā iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošana reparāciju kredītam Ukrainai, ko piedāvājusi Eiropas Komisija.
Beļģija, kuras teritorijā glabājas lielākā daļa bloķēto Krievijas līdzekļu, noraidījusi Eiropas Komisijas plānu, kamēr Vācija un lielākā daļa ES valstu to atbalstīja. Briselē izsaka cerību, ka vienošanās par reparāciju kredītu Ukrainai izdosies panākt līdz gada beigām.
Mercs aicina ES valstis atbalstīt Eiropas Komisijas plānu un dalīt riskus
Iepriekš Mercs viesrakstā FAZ aicināja Eiropas Savienības valstis atbalstīt priekšlikumu izmantot Krievijas aktīvus kredītam Ukrainai, dalot visus riskus un juridiski nostiprinot šos pienākumus. Viņa vārdiem sakot, tas kļūtu par nepārprotamu signālu Maskavai, kas gatavojas militāram konfliktam ar Rietumiem un apdraud Eiropas brīvību un drošību. "Tas ir signāls ne turpināt šo karu, bet to pārtraukt. Mēs nosūtīsim signālu par Eiropas neatkarību, signālu, ka mēs, eiropieši, paši nosakām un izlemjam, kas notiek mūsu kontinentā," viņš rakstīja.
Pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā rietumu valstis iesaldēja Krievijas aktīvus aptuveni 210 miljardu eiro apmērā. Eiropas Komisija piedāvāja izmantot no tiem 140 miljardus eiro, lai sniegtu Ukrainai tā saukto "reparāciju kredītu". Tajā pašā laikā līdzekļi juridiski netiktu konfiscēti, bet Krievija tos varētu atgūt tikai pēc reparāciju samaksas Ukrainai. Savukārt Ukraina jau no Krievijas samaksātajām reparācijām dzēstu saņemto "reparāciju kredītu" no ES.
Beļģijas premjers vēstulē Eiropas Komisijas priekšsēdētājai nosauca shēmu par "principiāli nepareizu" un bīstamu. Viņš uzsvēra, ka tā sagraus uzticību Beļģijas depozitārijam Euroclear, kurā atrodas iesaldētie Krievijas aktīvi. Neskatoties uz juridiskajām formulējumiem, investori šo modeli uztvers kā konfiskāciju uzticētajiem depozitārija aktīviem, uzskata Beļģijā.
Atstāt komentāru