Šonedēļ vairākās Āzijas reģionos norisinājās iznīcināšanas viļņi pēc rekordlieliem lietiem un vētru uzbrukumiem. Glābēji joprojām cenšas nokļūt pie izdzīvojušajiem pēc vairākiem pēkšņiem plūdiem un nogruvumiem, kas atstājuši tūkstošiem cilvēku izolācijā un paņēmuši vairāk nekā 1 300 cilvēku dzīvības.
Cilvēkus atrada, pieķērušos pie jumtiem vai kokiem, lai izdzīvotu; ceļi ātri pārvērtās straujos dubļu upēs, tūkstošiem māju tika iznīcinātas.
Indonēzija, valsts, kas cieta visvairāk, līdz otrdienai, 2. decembrim, reģistrēja 753 bojāgājušos. Pēc tam seko Šrilanka un Taizeme, kur bojā gāja attiecīgi 410 un 181 cilvēks. Malaizijā arī gāja bojā trīs cilvēki, tūkstošiem bija spiesti pamest savas mājas.
Kas bija iemesls nāvējošajiem plūdiem Āzijā?
Saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (WMO) pārstāves Klēras Nalisa teikto, tādas valstis kā Indonēzija, Šrilanka, Taizeme, Vjetnama un Filipīnas visvairāk cieta no "musonu nokrišņu un tropisko ciklonu aktivitātes apvienojuma".
Musoni nav tikai lietus; patiesībā tie ir sezonālie vēju režīmi, kas rada strauju kontrastu starp sausajiem un lietainajiem sezonām.
Šī maiņa ir īpaši pamanāma Dienvidu un Dienvidaustrumu Āzijā, kur vasaras musons nes stipras lietus, kas ir dzīvotspējīgi lauksaimniecībai, ekosistēmām un ūdensapgādei.
Tropiskie cikloni (tos bieži sauc par uragāniem vai taifūniem) ir apļveida vētras, ko raksturo spēcīgi vēji un bagātīgi nokrišņi. Tie iegūst enerģiju no tropiskajiem okeāniem un saglabā savu spēku, kamēr paliek virs siltas ūdens.
"Āzija ir ļoti, ļoti neaizsargāta pret plūdiem," brīdina Nalis, skaidrojot, ka plūdi nemainīgi ir pirmajā vietā klimata draudu sarakstā reģionā.
Tajā pašā laikā tropiskie cikloni, piemēram, Senjars, kas pagājušajā nedēļā nesās stipras lietus un izraisīja plašas plūdus Indonēzijā, Malaizijā un Taizemes dienvidos, parasti tiek novēroti ļoti reti tik tuvu ekvatoram.
"Tādu mēs novērojam reti, tāpēc sekas pastiprinās, jo vietējām kopienām nav pieredzes šādās situācijās," piebilst Nalis.
Vai klimata pārmaiņas ir vainīgas?
Starptautiskā klimata pārmaiņu ekspertu grupa (IPCC) brīdina, ka būtiska sasilšana, kas novērota visā Āzijā kopš XX gadsimta, palielina plūdu iespējamību musonu reģionos Dienvidu, Dienvidaustrumu un Austrumāzijā.
Tas ir saistīts ar to, ka, paaugstinoties gaisa temperatūrai par 1 °C, atmosfēra var noturēt aptuveni par septiņiem procentiem vairāk mitruma, kas var novest pie spēcīgākiem un bagātīgākiem lietiem.
Pagājušajā gadā oglekļa dioksīda, kas saglabā siltumu, līmenis atmosfērā pieauga rekordaugstā apmērā; Apvienoto Nāciju Organizācija brīdināja, ka tas strauji paātrinās klimata pārmaiņas uz Zemes un izraisīs ekstremālākus laikapstākļus.
IPCC ziņojums apstiprina, ka pēdējos gados Dienvidu un Austrumāzijā pastiprinās ekstremāla lietus aktivitāte, un piebilst, ka šādu laikapstākļu biežums tikai pieaugs.
Zemes zinātņu profesors Honkongas Pilsētas universitātē Bendžamins Horts brīdina, ka, lai gan kopējais nāvējošo vētru skaits var nepalielināties "ievērojami", to intensitāte un neparedzamība pieaugs.
"Cilvēka radīts krīze"
Kopā ar globālo sasilšanu eksperti norāda arī uz cilvēka darbību, kas pastiprina plūdu sekas.
Ziemeļu Sumatrā, Indonēzijā, varasiestādes ziņo, ka plūdi un nogruvumi aiznesuši miljoniem kubikmetru nocirstas koksnes. Tas rada bažas, ka nelikumīga meža izciršana varēja veicināt katastrofu.
Batang-Toru, kādreiz blīvi mežaina teritorija, ir pārvērtusies par tuksnesi no salauztām baļķiem un iznīcinātām mājām.
Kā ziņo AP News, Rianadas Purbas no aktīvistu grupas "Indonēzijas vides forums" vārdiem sakot, "tas nav tikai dabas katastrofa, tas ir cilvēka radīts krīze".
"Meža izciršana un nekontrolēta attīstība atņēma Batang-Toru noturību. Bez steidzamas atjaunošanas un stingrākiem aizsardzības pasākumiem šādi plūdi kļūs par jauno normu."
