Zurabišvili: pro-Kremļa vara Tbilisi «sliktāka par diktatūru» 0 32

Pirmā vēsturē Gruzijas sieviete-prezidente un viena no opozīcijas līderēm Salome Zurabišvili intervijā RFI paziņoja, ka pašreizējā vara šajā valstī «sliktāka par diktatūru» un brīdināja, ka Krievijas ietekmes metodes, kas pārbaudītas Gruzijā, var tikt vērstas arī pret citām valstīm. Dienu pirms plaša mēroga opozīcijas mobilizācijas viņa uzsvēra: «Kremļa veic pret Eiropu visaptverošu psiholoģisko karu». Viņas vārdiem, vienīgais ceļš Gruzijai ir atgriezt valstij tās eiropiešu nākotni: «Citas nākotnes mūsu valstij vienkārši nav».

Salome Zurabišvili, Gruzijas prezidente no 2018. līdz 2024. gadam un šodien viena no ietekmīgākajām figūrām gruzīnu opozīcijā, intervijā RFI paziņoja, ka pašreizējā pro-Kremļa vara Tbilisi «sliktāka par diktatūru» un brīdināja: Krievijas ietekmes metodes, kas pārbaudītas Gruzijā, var tikt pārnestas uz citām Eiropas valstīm. Viņa atradās mūsu radio Parīzes studijā pirms kārtējās plaša mēroga opozīcijas mobilizācijas Gruzijā un ārvalstīs — divdesmit galvaspilsētās un lielākajos pasaules pilsētās, tostarp Parīzē un Londonā.

Jau gadu gruzīnu opozīcija apstrīd 2024. gada parlamenta un prezidenta vēlēšanu rezultātus, uzskatot tos par viltotiem. Protesti 28. novembrī bija arī reakcija uz jauno varu lēmumu, pieņemtu pirms gada — iesaldēt Gruzijas eirointegrācijas procesu līdz 2028. gadam. Šajā laikā pret vairākiem opozīcijas līderiem tika uzsākti kriminālprocesi, un desmitiem aktīvistu tika pakļauti aizturēšanai un spiedienam no varas struktūrām.

"Mūsu valsts faktiski ir ieņemta no Krievijas caur pašreizējo proksi-režīmu. Mūsu valsts ir okupācijas procesā. Jā, daļa Gruzijas jau ir okupēta, bet šodien okupācijas līnija iet pa centrālo bulvāri Tbilisi — pa Rustaveli bulvāri, kur cilvēki katru dienu iznāk ielās. Jau trīs simti sešdesmit četri dienas, bet rīt — trīs simti sešdesmit piecas. Iedzīvotāji katru dienu piedalās manifestācijās, lai teiktu: mēs neplānojam samierināties."

-Situācija ir ārkārtīgi smaga: mēs esam spiesti cīnīties vienlaikus uz diviem frontiem. Tas atgādina Franciju Pētena laikos — kad iekšienē pastāvēja proksi-režīms, bet ārpusē spieda totalitārā vara. Pret Ukrainu Krievija veic reālu klasisku karu. Pret Gruziju — hibrīdkara. Un Gruzija ir kļuvusi par sava veida poligonu, izmēģinājuma laukumu šādai karam — tādam, ko rīt var pielietot jebkurai citai valstij.

"Krievija cenšas atgriezt mūs savā orbītā — tāpat kā tā cenšas atgriezt Ukrainu. Tur — militārā ceļā. Krievijas mērķi tika izteikti atklāti: ieņemt Kijevu, nomainīt režīmu, «iztīrīt» valsti — tas ir vecais padomju vārdu krājums.

Gruzija gadījumā tiek pielietoti it kā «miermīlīgi metodes». Slogans «miers» tiek nepārtraukti ekspluatēts — mēs esam tīrā Orvela loģikā. Bet mērķis ir tas pats: atjaunot kontroli pār reģionu bez nepieciešamības pēc tiešas militārās okupācijas teritorijā."