Ungārijas premjerministrs ieradās Maskavā, lai vienotos par Krievijas energoresursu piegāžu palielināšanu. Kamēr ES cenšas samazināt to importu līdz 2027. gadam.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Kremlī, lai panāktu papildu naftas un gāzes piegādes. Iepriekš Budapeštai ASV prezidenta Donalda Trampa laikā tika piešķirta atbrīvošana no sankcijām šajā jomā.
ES joprojām ir valstis, kas turpina importēt ievērojamus Krievijas fosilo kurināmo apjomus. Ungārija atklāti pretojas kopējiem bloka valstu centieniem pārtraukt šo importu.
„Mums ir svarīgas sadarbības jomas, un mēs neesam atteikušies no nevienas no tām, neskatoties uz ārēju spiedienu,” sacīja Orbāns. „Krievijas enerģija paliek un būs Ungārijas enerģijas apgādes pamats.”
Ievadrunā Kremlī Putins uzsvēra Orbāna „izsvērto nostāju” attiecībā uz Krievijas karu Ukrainā.
Ungārijas līdera pieeja ir vīlusies Ungārijas partneriem ES un NATO, kuri vairākkārt nosodījuši Krievijas pilna apjoma iebrukumu kā starptautisko tiesību pārkāpumu un Austrumeiropas drošības apdraudējumu.
Orbāns iestājas par kara izbeigšanu, nenorādot nosacījumus un sekas Ukrainas teritoriālajai integritātei un tās aizsardzībai nākotnē.
„Viss, kas mums nepieciešams, ir nafta un gāze”
Iepriekš šajā mēnesī Orbāns panāca no Trampa atbrīvošanu no sankcijām tikšanās laikā Vašingtonā. Šis izņēmums ļauj Ungārijai turpināt iegādāties Krievijas naftu un gāzi no „Lukoil” un „Rosneft”, neskatoties uz jauno ierobežojošo pasākumu paketi, ko ASV prezidenta administrācija pieņēmusi attiecībā uz šīm kompānijām.
„Tagad mums nepieciešama tikai nafta un gāze, ko mēs varam iegādāties no krieviem,” sacīja Orbāns piektdien. „Es dodos tur, lai nodrošinātu Ungāriju ar enerģiju par pieņemamu cenu gan šajā ziemā, gan nākamajā gadā.”
Ungārija uzstāj, ka Krievijas energoresursu imports ir nepieciešams tās ekonomiskai izdzīvošanai. Konkrēti, Orbāns apgalvo, ka pāreja uz alternatīviem avotiem novedīs pie tūlītēja valsts ekonomikas sabrukuma.
Kamēr citas Eiropas valstis sākušas pakāpeniski pārtraukt enerģētiskās saites ar Krieviju, Ungārija saglabājusi un paplašinājusi savu importu un turpina to darīt. Tajā pašā laikā tā iebilst pret ES plāniem pilnībā atteikties no Krievijas fosilā kurināmā līdz 2027. gada beigām.
Trampa administrācija paziņoja, ka tās sankcijas pret lielajiem Krievijas naftas ražotājiem ierobežo Maskavas ekonomiskās iespējas finansēt militāros pasākumus. Kā apstiprinājums: cenas uz Krievijas naftu strauji kritušās, līdz ar to arī ieņēmumi Krievijas budžetā, jo Indijas un Ķīnas pircēji pakļāvās ASV prasībām.
Nākamais Maskavā - Uittkofs?
Tajā pašā laikā Balto namu otrdien paziņoja, ka 28 punktu Krievijas un Amerikas plāns, ko Eiropas sabiedrotie nosaukuši par izdevīgu Maskavai, ir „uzlabots”, un apstiprināja sava pārstāvja Stīva Uittkofa nosūtīšanu uz tikšanos ar Putinu, bet armijas ministra Dena Driskola nosūtīšanu uz sarunām ar Ukrainas amatpersonām.
Tramps arī sacīja, ka, iespējams, tiksies personīgi ar Putinu un Zelenski sarunu procesa noslēguma posmā.
Ceturtdien Krievijas prezidents paziņoja, ka ASV pārstāvji ieradīsies Maskavā nākamās nedēļas sākumā, nosaucot Uittkofu par iespējamo Amerikas puses pārstāvi. Putins plāno apmeklēt Indiju 4.-5. decembrī, lai sarunātos ar premjerministru Narendru Modi, paziņoja Kremlis piektdien.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs tajā pašā dienā atteicās apstiprināt Uittkofa vizītes datumu, sakot, ka Kremlis par to paziņos „savlaicīgi”.
Atstāt komentāru