Kamēr Volodimirs Zelenskis ir Ukrainas prezidenta amatā, nav pamata gaidīt, ka valsts atdos teritorijas Krievijai, sacīja Andrijs Jermaks, raksta DW.
Kijeva neplāno nodot Krievijai okupētās teritorijas Austrumukrainā, jo to aizliedz valsts konstitūcija. Pašlaik var runāt tikai par saskares līnijas noteikšanu, norādīja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks intervijā izdevumam «The Atlantic», kas publicēta ceturtdien, 27. novembrī.
“Neviens saprātīgs cilvēks šodien neparakstīs dokumentu par atteikšanos no teritorijas,” citē izdevums Jermaku.
Pēc viņa teiktā, kamēr Zelenskis paliek prezidenta amatā, “neviens nedrīkst cerēt”, ka Kijeva atzīs Krievijas okupētos reģionus. “Konstitūcija to aizliedz. Neviens to nevar izdarīt, ja vien nevēlas rīkoties pret Ukrainas konstitūciju un Ukrainas tautu,” uzsvēra Jermaks.
Attiecībā uz “teritoriālajiem jautājumiem” Ukraina esot gatava apspriest vienīgi saskares līniju — robežu starp karojošo pušu kontrolētajām teritorijām, sacīja viņš.
“Viss, par ko mēs šobrīd varam reāli runāt, ir saskares līnijas noteikšana. Un tas ir tas, kas mums jādara,” uzsvēra Jermaks.
Tajā pašā dienā Jermaks sociālajos tīklos paziņoja, ka ASV un Ukrainas delegācijas nedēļas nogalē turpinās Ženēvā sāktās diskusijas par tā dēvēto Trampa plānu. To apstiprināja arī Zelenskis savā kārtējā video uzrunā, kas publicēta 27. novembra vakarā. Viņš uzsvēra, ka Ukrainai ir svarīgi noturēt un aizsargāt Aizsardzības spēku pozīcijas pirmajās līnijās.
Putins atkārtoti pieprasa Ukrainas teritoriju nodošanu bez cīņas
Jermaka izklāstītā Ukrainas pozīcija nākamajās sarunās būtiski ierobežos iespējas panākt mierizlīgumu, norāda The Atlantic žurnālists Saimons Šūsters.
Maskava līdz šim nav demonstrējusi gatavību atteikties no prasības, lai Ukrainas Aizsardzības spēki izietu no tās Donbasa daļas, kuru Krievijas armija nav okupējusi pat pilna mēroga iebrukuma laikā. Šo pašu prasību 27. novembrī atkārtoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
“Ukrainas spēki izies no ieņemtajām teritorijām — tad arī beigsies kaujas. Neizies — mēs to panāksim ar bruņotu ceļu,” paziņoja Putins preses konferencē savas vizītes laikā Kirgizstānā.
Vienlaikus Putins apstiprināja, ka decembra sākumā Maskavā ieradīsies ASV delegācija ar laboto Trampa plāna versiju. Krievijas amatpersonas jau iepriekš paziņojušas, ka neatzīst izmaiņas dokumentā, kura pamatā ir Maskavas maksimālistiskās prasības Kijevai.
Eiropas Parlaments izvirza savas prasības Trampa plānam
Jebkuras sarunas par mieru Ukrainā jābalsta uz Eiropas miera stratēģiju, kas balstās starptautiskajās tiesībās un mērķī stiprināt Ukrainas un Eiropas drošību. To paredz rezolūcija “ES nostāja attiecībā uz piedāvāto plānu un ES dalību taisnīga un ilgtspējīga miera sasniegšanā Ukrainā”, ko 27. novembrī pieņēma Eiropas Parlaments.
Eiroparlamentārieši vienlaikus kritizēja ASV “neskaidro politiku” attiecībā uz Ukrainu, norādot, ka tas traucē “ilgstoša miera sasniegšanu”. Rezolūcijā uzsvērts:
“Miers nevar tikt panākts, piekāpjoties agresoram, bet gan ar nepārprotamu un pastāvīgu atbalstu Ukrainai un adekvātu Krievijas atturēšanu no agresijas atkārtošanas nākotnē.”
Eiropas Parlaments arī norāda, ka jebkuram mierizlīgumam jāparedz Krievijas pienākums pilnībā kompensēt Ukrainai materiālos un nemateriālos zaudējumus, kas nodarīti pilna mēroga iebrukuma laikā. Tāpat dokumentam jāgarantē pilnīga atbildība par agresijas un kara noziegumiem, ko Krievija un tās sabiedrotie pastrādājuši Ukrainā, — Starptautiskajā krimināltiesā un īpašā tribunālā par agresijas noziegumu.
Atstāt komentāru