Gadījumā, ja notiks karš ar Krieviju, 800 000 NATO karavīru tiks pārvietoti uz austrumiem pie frontes līnijas, raksta WSJ, atsaucoties uz operatīvo plānu aizsardzībai Vācijā OPLAN DEU. Spēkiem būs jāšķērso Vācijas teritorija.
Gadījumā, ja notiks karš ar Krieviju, 800 tūkstoši Vācijas, Amerikas un citu NATO karavīru tiks pārvietoti uz austrumiem pie frontes līnijas. Par to trešdien, 26. novembrī, ziņoja amerikāņu laikraksts The Wall Street Journal (WSJ), atsaucoties uz 1200 lapu "Operatīvo plānu Vācija" (saīsināti OPLAN DEU). Šo dokumentu izstrādāja autoru grupa, kuru vadīja Bundesvēra teritoriālās aizsardzības štāba priekšnieks ģenerālleitnants Andre Bodemanns (André Bodemann), kurš savulaik pildījis uzdevumus Kosovā un Afganistānā.
Gadījumā, ja notiks sadursme ar Krieviju - neatkarīgi no tā, kur tā varētu sākties - Ziemeļatlantijas alianses spēkiem būs jāšķērso Vācijas teritorija, konstatēja Brandenburgas sabiedrības un drošības institūta direktors Tims Štuktejs (Tim Stuchtey).
Problēmas ar automaģistrāļu un ostu modernizāciju
Tikmēr, pēc Berlīnes novērtējuma, 20% automaģistrāļu Vācijā un vairāk nekā ceturtā daļa tiltu pār tām ir jāremontē hroniska nepietiekama finansējuma apstākļos. Remontdarbiem Vācijas ostās Ziemeļu un Baltijas jūrās nepieciešami apmēram 15 miljardi eiro, tostarp 3 miljardi eiro - infrastruktūras modernizācijai divkāršai izmantošanai, īpaši dokos.
Ilgtermiņā Berlīne plāno līdz 2029. gadam iztērēt 166 miljardus eiro infrastruktūras projektiem. Tajā pašā laikā vairāk nekā 100 miljardus eiro plānots ieguldīt dzelzceļa tīklā, pievēršot prioritāru uzmanību objektiem divkāršai izmantošanai.
Bundesvērs rīko briefingu slimnīcās, izstrādā tranzīta maršrutus
Šajā kontekstā Bundesvērs rīko briefingu slimnīcās, policijā un katastrofu seku likvidācijas aģentūrās, slēdz līgumus ar federālajām zemēm un automaģistrāļu operatoriem, kā arī izstrādā tranzīta maršrutus militārajiem konvojiem, raksta WSJ.
OPLAN DEU izstrādāts kopš 2023. gada marta
Sagatavošana OPLAN DEU uzsākta 2023. gada martā. Tas ir pirmais apjomīgais plāns Vācijas drošības nodrošināšanai un aizsardzībai pret militāriem uzbrukumiem kopš "aukstā kara". Vācijas kritiskā infrastruktūra - ostas, tilti, enerģētikas uzņēmumi - ir pakļauta diversiju draudiem, tostarp, iespējams, Krievijas speciālo spēku uzbrukumiem, norādīja ģenerālis Bodemanns.
Viņa teiktajā uzsvērts, ka Vācijas uzdevums ir būt loģistikas centram, nodrošinot aizsargātus piegādes maršrutus alianses spēkiem, kamēr ievērojama daļa Bundesvēra, ja radīsies spriedze, būs jāpārvieto uz konflikta zonu.
Kopumā Bundesvēra plānā izdalīti četri galvenie nacionālās drošības apdraudējumu veidi Vācijā: dezinformācija, ar kuru ienaidnieks mēģinās ietekmēt varas lēmumus, sabiedrības viedokli un medijus; kiberuzbrukumi enerģētikas, telekomunikāciju un citiem kritiski svarīgiem uzņēmumiem; spiegošana un diversijas.
"Mēs neesam kara stāvoklī, bet mēs jau sen neesam arī miera stāvoklī," konstatēja ģenerālleitnants Andre Bodemann.
Bundesvēra ģenerālis: Krievija jau rīt varētu uzbrukt NATO teritorijai
Šī gada novembra sākumā ģenerālleitnants Aleksandrs Zolfranks (Alexander Sollfrank), kurš vada Bundesvēra operatīvo komandēšanu, intervijā aģentūrai Reuters paziņoja, ka, ja Krievija turpinās ieroču uzkrāšanu, līdz 2029. gadam tā būs spējīga veikt plaša mēroga uzbrukumu NATO,
"Ir jāņem vērā, ar ko Krievija šobrīd rīkojas un ko tā var ar to izdarīt," sacīja Zolfranks. "Balstoties uz to, Krievija jau rīt varētu veikt neliela mēroga uzbrukumu NATO teritorijai." Viņš norādīja, ka Maskava jau gandrīz 20 gadus īsteno stratēģiju, lai mainītu drošības arhitektūru Eiropā, un turpina to darīt, neskatoties uz milzīgajiem zaudējumiem karā pret Ukrainu. NATO var pretoties tam tikai, nosakot "skaidras sarkanās līnijas" un atturot ienaidnieku, pateicoties labai sagatavošanai, uzskata Bundesvēra ģenerālis.
Atstāt komentāru