Vardarbība Vācijas dzelzceļa stacijās atkal pieaugusi. Par to liecina 2024. gada Federālās policijas publicētais ikgadējais ziņojums. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vardarbīgu noziegumu skaits pieaudzis par 6 %, bet salīdzinājumā ar 2019. gadu - par 51 %. Kopumā reģistrēti 27 160 vardarbīgu noziegumu dzelzceļa stacijās un vilcienos. Policijai arvien biežāk jāpievērš uzmanība ne tikai lielajām pilsētām, bet arī mazām un lauku stacijām.
Pieaugums novērots arī seksuālo noziegumu jomā. 2024. gadā Federālā policija fiksēja par 19,2 % vairāk ekshibicionisma, uzmākšanās, izvarošanu un citu seksuālu pārkāpumu gadījumu. Kopumā dzelzceļa stacijās un vilcienos reģistrēti 381 894 noziegumi - par 10,1 % mazāk nekā 2023. gadā.
"Ziņojums rada bažas, - sacīja intervijā Euronews Manuels Ostermans, Federālā policijas savienības vicepriekšsēdētājs. - Kopējais noziegumu skaits ir samazinājies, taču tieši atslēgas jomās - vardarbīgos un seksuālos noziegumos, kā arī ieroču likuma pārkāpumos - situācija paliek sarežģīta."
Kā dzelzceļa stacijās, kopējais pārkāpumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājies par 18,8 % - līdz aptuveni 640 000 reģistrētiem gadījumiem. Lielā mērā tas saistīts ar pārkāpumu skaita samazināšanos, kas saistīti ar uzturēšanās likumu.
Vienlaikus ziņojums fiksē vardarbīgu un seksuālu noziegumu pieaugumu visā Vācijā - par 6,6 % un 13 % attiecīgi. Dati attiecas tikai uz reģistrētiem gadījumiem un neatspoguļo uzsāktos kriminālprocesus vai piespriesto sodu skaitu.
Pēc Manuela Ostermana teiktā, reģistrēto vardarbības gadījumu pieaugums var būt saistīts ar sociālām problēmām: arvien vairāk cilvēku paliek bez atbalsta infrastruktūras, piemēram, sociālo darbinieku un pedagogiem.
Tipisks pārkāpēja portrets
Saskaņā ar ziņojumu noziedznieka profils: pārsvarā vīrieši, bieži alkohola vai narkotiku reibumā, un nereti bez Vācijas pilsonības.
"Ekstremisti spēj piesaistīt jauniešus, - uzsver Manuels Ostermans, - Patiesībā daudzas problēmas sākas mājās."
Viņš arī norāda uz migrāciju kā riska faktoru:
"Noziedznieku profils galvenokārt ir vīrišķīgs, un, otrkārt, attiecībā uz kopējo iedzīvotāju skaitu tie ir vīrieši no galvenajām patvēruma valstīm."
Saskaņā ar ziņojumu apmēram 79 % pārkāpēju ir vīrieši. Gandrīz puse (49 %) bija alkohola vai narkotiku ietekmē nozieguma izdarīšanas brīdī, bet nedaudz vairāk nekā puse (53 %) nebija Vācijas pilsonības.
Federālā policija un Deutsche Bahn cenšas pretoties noziegumiem dzelzceļa stacijās, pastiprinot darbinieku klātbūtni, veicot pārbaudes, izveidojot zonas bez ieročiem un uzstādot vairāk nekā 11 000 novērošanas kameru.
Ostermans aicina uz lielāku atbildību uzņēmumam Deutsche Bahn AG:
"Tam arī jāaizsargā savas stacijas, palielinot drošības dienesta darbinieku skaitu. Nepieciešams ātrāk modernizēt stacijas."
Viņš norāda, ka labi apgaismotas un sakoptas stacijas spēj palielināt drošības sajūtu un, iespējams, samazināt noziegumu skaitu.
Vardarbība pret policistiem joprojām ir nopietna problēma
Federālās policijas darbinieki arī arvien biežāk kļūst par uzbrukumu upuriem. 2024. gadā to skaits bija 2967 - nedaudz mazāk nekā 2023. gadā (2979), taču tas joprojām ir otrais augstākais rādītājs kopš statistikas ieviešanas 2001. gadā.
"Katrs uzbrukums mūsu valsts darbinieku fiziskajai neaizskaramībai ir uzbrukums sabiedrībai kopumā un mūsu mierīgai līdzāspastāvēšanai, - sacīja Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts (CSU) savā ziņojumā.
Pagājušajā gadā tika ievainoti 804 Federālās policijas darbinieki, no kuriem lielākā daļa bija vīrieši.
"Uzbrukumi gandrīz vienmēr bija saistīti ar fizisku vardarbību: sitieniem ar kājām un dūrēm, siekalu spļaušanu, kodieniem, sitieniem pa galvu un ķermeni. Katrs astotais gadījums tika izmantots priekšmeti - visbiežāk pudeles, akmeņi un sadzīves lietas," - teikts policijas paziņojumā.
Federālās policijas savienības vicepriekšsēdētājs Manuels Ostermans, CDU loceklis, pozitīvi vērtē iekšlietu ministra Aleksandra Dobrindta darbu, taču norāda, ka pēdējo desmit gadu laikā daudz kas ir palaists garām.
"Mēs šos gadus uzskatīsim par tumšiem drošības ziņā. Vairāk kameru ir labi, bet, ja trūkst tehnoloģiju, tiesiskās bāzes un personāla, rodas problēmas. Par to gandrīz nedomā. Mums vēl tālu līdz efektīvai sadarbībai starp federālo valdību un zemēm. Ja paskatās, piemēram, uz skolām, tad tur viss desmitiem gadu nav remontēts. Atjaunošana būs gan sprinta, gan maratona sacensības," - sacīja Ostermans intervijā Euronews.
Kopumā ziņojums sūta skaidru signālu: neskatoties uz pozitīvām izmaiņām atsevišķās jomās, situācija pasliktinās tur, kur tā ir visjūtīgākā.
