Iekšlietu ministrs Igors Taro ierosināja Eiropas Komisijai uz pusi samazināt solidaritātes maksājumu, kas paredzēts Igaunijai migrācijas ziņojumā.
Savā nesenajā ziņojumā par starptautisko aizsardzību un migrāciju Eiropas Komisija noteica Igaunijai solidaritātes maksājumu, pārvietojot 80 bēgļus no Grieķijas, Kipras, Itālijas un Spānijas vai sniedzot šīm valstīm finansiālu vai tehnisku palīdzību 1,6 miljonu eiro apmērā.
Tajā pašā ziņojumā Igaunija pati ir atzīta par valsti, kas atrodas zem būtiska migrācijas spiediena, jo pēdējo piecu gadu laikā tā ir uzņēmusies lielu skaitu Ukrainas militāro bēgļu, kas ir būtiska slodze attiecībā pret IKP un iedzīvotāju skaitu.
Šis statuss dod Igaunijai tiesības lūgt daļēju vai pilnīgu atbrīvojumu no solidaritātes maksājuma, un Igaunija šo tiesību izmanto.
„Uzņemot Ukrainas militāros bēgļus un palīdzot viņiem, mēs jau esam paveikuši milzīgu darbu, un būtu taisnīgi, ja to ņemtu vērā. Mēs varētu lūgt pilnīgu atbrīvojumu, bet tas būtu netaisnīgi pret Grieķiju, Kipru, Itāliju un Spāniju, kas saskaras ar ļoti spēcīgu migrācijas spiedienu. Mans priekšlikums ir lūgt samazināt Igaunijas solidaritātes maksājumu uz pusi,” sacīja iekšlietu ministrs Igors Taro.
Maksājumu var veikt trīs veidos: uzņemot bēgļus, sniedzot finansiālu palīdzību vai citu atbalstu tehnikas un ekspertu veidā. Šos veidus var arī kombinēt. Taro norādīja, ka pagājušajā ceturtdienā valdība nolēma, ka Igaunija veiks savu solidaritātes maksājumu finansiālās palīdzības veidā, kā arī nosūtīs ekspertus un tehniku uz valstīm, kas piedzīvo migrācijas spiedienu. „Bēgļus no citām valstīm Igaunijā nepārvadās,” paziņoja Taro.
Tiek gaidīts, ka lēmums par Igaunijas lūgumu tiks pieņemts līdz šā gada beigām.
Katru gadu Eiropas Komisija pieņem ziņojumu par starptautisko aizsardzību un migrāciju. Tajā tiek novērtēta situācija starptautiskās aizsardzības, bēgļu uzņemšanas un migrācijas jomā Eiropas Savienībā pēdējo 12 mēnešu laikā, kā arī iespējamās attīstības tendences. Ziņojums ir stratēģisks pārskats par situāciju šajā jomā.
Saskaņā ar Komisijas lēmumu pirmajā starptautiskās aizsardzības un migrācijas pārvaldības ciklā valstis, kas atrodas zem migrācijas spiediena, ir Grieķija, Kipra, Itālija un Spānija. Tās var automātiski izmantot izveidoto solidaritātes rezervi.
Migrācijas spiediena riskā ir Beļģija, Bulgārija, Vācija, Igaunija, Īrija, Francija, Horvātija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija un Somija. Tām ir priekšrocības tiesības saņemt operatīvu un finansiālu atbalstu no Eiropas Savienības iestādēm. Ja situācija šajās valstīs pasliktināsies, Komisija ir gatava pārskatīt to stāvokli.
Bulgārija, Čehija, Igaunija, Horvātija, Austrija un Polija atrodas zem būtiska migrācijas spiediena.
