Ukraina sola meklēt “darba spējīgu” ceļu uz mieru, kamēr Merzs un citi ES līderi turpina konsultācijas par ASV prezidenta Donalda Trampa piedāvāto plānu G20 samita kuluāros. Vācijas kanclers ar Trampu jau ir saskaņojis “turpmākos soļus”, raksta DW.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien, 21. novembrī, Telegram kanālā paziņoja, ka Ukraina meklēs “darba spējīgu” ceļu uz mieru. Par to viņš rakstīja pēc sarunas ar ASV viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu (J. D. Vensu) un ASV armijas (sauszemes spēku) ministru Dānielu Driskolu. Sarunas laikā apspriests arī Baltā nama vadītāja Donalda Trampa “miera plāns”.
Iepriekš, uzrunājot Ukrainas iedzīvotājus, Zelenskis norādīja, ka valsts piedzīvo “vienu no vissmagākajiem brīžiem” savā vēsturē un var nonākt ļoti sarežģītas izvēles priekšā.
“Vai nu ciešam goda zaudējumu, vai riskējam zaudēt galveno partneri. Vai nu sarežģītie 28 punkti, vai ārkārtīgi smaga ziema — vissmagākā — un citi riski. Dzīve bez brīvības, goda un taisnīguma. Un lai mēs ticētu tam, kurš jau divreiz uzbruka. No mums gaida atbildi,” sacīja Zelenskis.
Aģentūra dpa ziņo, ka Ukrainas līderis ir saskaņojis turpmākos soļus ar ES vadību, kas G20 samita kuluāros Džohannesburgā apspriež iespējamos pretpasākumus.
Venss: “Miers netiks panākts ar nespējīgiem diplomātiem”
ASV prezidents devis Kijevai laiku līdz 27. novembrim, lai sniegtu atbildi uz piedāvāto iniciatīvu. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem Baltajā namā, Tramps sacīja, ka par plānu runājis ar Zelenska komandu, taču detaļās neiedziļinājās.
Savukārt ASV viceprezidents Venss platformā X rakstīja, ka jebkura kritika par administrācijas izstrādāto mieru līgumu “vai nu balstās uz dokumenta nepareizu izpratni, vai sagroza realitāti uz vietas”.
“Pastāv ilūzija, ka, ja vienkārši dosim vairāk naudas, vairāk ieroču vai ieviesīsim vairāk sankciju, uzvara būs tuvu,” norādīja Venss. “Miers netiks panākts ar nespējīgiem diplomātiem vai politiķiem, kuri dzīvo ilūzijās. To panāks gudri cilvēki, kuri dzīvo reālajā pasaulē,” viņš rezumēja.
Merzs un ES līderi turpina konsultācijas G20 kuluāros
Pēc ES un ASV delegāciju tikšanās ASV vēstnieces Ukrainā Džūlijas Deivisas rezidencē Kijevā tika aktivizētas sarunas starp Eiropas līderiem, kas pulcējās G20 samitā Džohannesburgā. Tikšanās, kurās piedalījās Itālijas premjerministre Džordža Meloni, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, ilga līdz vēlam vakaram 21. novembrī.
Diskusijas turpināsies 22. novembrī ar Vācijas kancleru Frīdrihu Merzu (Friedrich Merz) un citiem Eiropas līderiem. Pēc ES amatpersonu teiktā, sarunās, izņemot Merzu un EK vadītāju, piedalīsies arī Francijas, Itālijas un Lielbritānijas valstu un valdību vadītāji. Samitā kā viesvalstis aicinātas arī Īrija, Somija, Nīderlande, Spānija un Norvēģija.
Vācijas kanclers saskaņo “turpmākos soļus” ar Trampu
- novembrī Vācijas kanclers pirmo reizi personīgi pārrunāja plānu ar ASV prezidentu. Vācijas valdības pārstāvis Štefans Kornēlijs (Stefan Kornelius) paziņoja, ka telefonsaruna notikusi “uzticamā un detalizētā” atmosfērā, un padomnieku līmenī saskaņoti “turpmākie soļi”. Merzs informēs par tiem Eiropas partnerus, piebilda Kornēlijs.
Eiropas sabiedrotie turpina darbu pie sava “starptautiskā dokumenta”, kas joprojām ir saskaņošanas stadijā.
Putins: ASV plāns varētu kļūt par pamatu noregulēšanai
Krievijas prezidents Vladimirs Putins Drošības padomes sēdē paziņoja, ka Trampa piedāvātais teksts “var kalpot par pamatu galīgajam mieram”. Putina ieskatā Vašingtonai “vēl nav izdevies iegūt Ukrainas piekrišanu”, jo “Ukraina un tās Eiropas sabiedrotie joprojām ir ilūzijās un sapņo par Krievijas stratēģisku sakāvi”.
Tajā pašā laikā Kremlis apgalvoja, ka ir gatavs “turpināt karu”, lai gan “ne tādos tempos, kas būtu pieņemami”. “Taču mēs esam gatavi arī sarunām, problēmu risināšanai mierīgā ceļā,” sacīja Putins.
Kas zināms par Trampa “miera plānu”?
Piedāvātais ASV “miera plāns” nav publiskots, taču vairāki mediji publicējuši fragmentus no tā. Pagaidām zināms, ka no Ukrainas tiek prasītas teritoriālas atkāpšanās par labu Krievijai, atteikšanās no iestāšanās NATO, armijas samazināšana līdz 600 000 karavīru un bezkodola statuss.
Savukārt ASV un Eiropa apņemas finansēt Ukrainas atjaunošanu, pakāpeniski atceļot sankcijas pret Krieviju, un Maskava un Vašingtona noslēgtu ilgtermiņa ekonomiskās sadarbības līgumu.
Kā norāda Politico, plāns paredz atbloķēt daļu iesaldēto Krievijas aktīvu Eiropā. No tiem 100 miljardus dolāru paredzēts ieguldīt Ukrainas atjaunošanā, ASV plānojot saņemt 50% peļņas no šī projekta. Vēl 100 miljardus dolāru būtu jāpiešķir Eiropai.
Atlikusī iesaldēto līdzekļu daļa tiktu ieguldīta kopīgā ASV–Krievijas investīciju fondā, kas īstenotu abu valstu projektus.
Savukārt Axios ziņo, ka plāns paredz drošības garantijas Kijevai, uzliekot ASV un Eiropas sabiedrotajiem pienākumu uzskatīt uzbrukumu Ukrainai par uzbrukumu visai “transatlantiskajai kopienai”.
Atstāt komentāru