Malārijas bīstamās slimības pārnēsātāji ir odi, kuriem dzīvošanai un vairošanai nepieciešami noteikti laika apstākļi.
Malārija ieņem 3. vietu slimību sarakstā, kas rada slimību slogu Āfrikā, tomēr tikai 33 valstīs no 54 kontinentā tā iekļaujas visizplatītāko slimību sarakstā.
Globālie dati
- gadā Pasaules Veselības organizācija (PVO) publicēja ziņojumu par malāriju. Endēmisko malārijas valstu sarakstā Āfrikā iekļautas:
Angola, Benina, Botsvana, Burkinafaso, Burundi, Gabona, Gambija, Gana, Gvineja, Gvineja-Bisaua, Demokrātiskā Kongo Republika, Džibuti, Zambija, Zimbabve, Kamerūna, Kenija, Komoru salas, Kongo, Kotdivuāra, Liberija, Mauritānija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mozambika, Namībija, Nigēra, Nigērija, Ruanda, SanTomē un Prinsipē, Senegāla, Somālija, Sudāna, Sjerra-Leone, Tanzānija, Togo, Uganda, Centrālāfrikas Republika, Čada, Ekvatoriālā Gvineja, Eritreja, Esvatini, Etiopija, Dienvidāfrika, Dienvidsudāna.

Malārijas brīvas valstis Āfrikas reģionā atzītas: Alžīrija, Ēģipte, Kabo Verde, Lesoto, Lībija, Maurīcija, Maroka, Seišelu salas, Tunisija.
Mirstība
Saskaņā ar PVO statistiku, vislielākais nāves gadījumu skaits no malārijas laika posmā no 2015. līdz 2023. gadam tika fiksēts (samazinošā secībā) DKR, Angolā un Nigērijā. Vidēji mazāk par 50 gadījumiem gadā šajā periodā tika fiksēti Botsvanā, Kabo Verde, Komoru salās, SanTomē un Prinsipē, Somālijā, Čadā, Eritrejā, Esvatini. SanTomē un Prinsipē un Somālijā 2023. gadā netika fiksēts neviens nāves gadījums, tomēr malārija joprojām ir apdraudējums veselības aprūpei gan salu, gan kontinentālajās valstīs.
Būtisks šīs statistikas aspekts ir tas, ka fiksētie nāves gadījumi neatbilst to faktiskajam skaitam, jo nāves cēlonis ne vienmēr tiek noteikts. Turklāt, pat ja tas nenoved pie letāla iznākuma, malārija var nopietni apgrūtināt dzīvi. Tādējādi oficiālais nāves gadījumu skaits, kas fiksēts Burkinafaso 2023. gadā, ir 3,3 tūkstoši cilvēku, kamēr aptuvenā aplēse par mirušajiem no tās valstī ir 24 tūkstoši. Tas liek Burkinafaso un Angolai ieņemt vienu rindu mirstības rangā, bet Angola šajā parametrā ir otrajā vietā Āfrikā.
PVO pastāvīgi publicē jaunu informāciju par malārijas inficēšanās apdraudējumu sadaļā Malārijas apdraudējuma karte. Liels un pastāvīgi atjaunināts statistikas datu apjoms par malāriju ir pieejams projekta Malārijas atlasa mājaslapā. Mājaslapa satur kartes, kas parāda diagnosticēto gadījumu skaitu, mirstību un slimības izplatību iedzīvotāju vidū.
Sezonālums un padomi ceļotājiem
Ir zināms, ka malārijas pārnēsātāji ir odi, kuriem dzīvošanai un vairošanai nepieciešami noteikti laika apstākļi, — tādējādi malārijai ir sezonāls raksturs. Galvenais sezonāluma faktors ir nokrišņi, lai gan svarīgu lomu spēlē arī tādi klimatiskie faktori kā temperatūra un gaisa mitrums.
Pateicoties metaanalīzei, kas veltīta malārijas sezonālumam, zinātnieki izveidojuši detalizētu slimības saslimstības pīķu karti. Tajā pašā laikā rakstā uzreiz atzīst, ka statistikas nepilnību dēļ pētījums var izrādīties nepietiekami reprezentatīvs.
Jaunu karti ar inficēšanās risku ceļotājiem var iegūt projekta Wanda mājaslapā, ko izveidojis Beļģijas Tropiskās medicīnas institūts. Turpat var atrast detalizētu informāciju par katru valsti, tostarp slimības sezonālumu.
Izpētot datus par konkrētu valsti, ir svarīgi sekot to aktualitātei, jo globālā klimata pārmaiņas būtiski ietekmē epidemioloģisko situāciju un veselības aprūpes sistēmas iespējas. Piemēram, 2023. gadā saslimstība Madagaskarā pārsniedza nacionālo epidēmisko slieksni. Krīze turpinās joprojām un, acīmredzot, skar valsts dienvidu daļu, kamēr ziemeļi paliek neizpētīti, tāpat kā daudzas Āfrikas daļas kopumā.
Atstāt komentāru