Washington Post: Ķīna gatavojas kodolieroču izmēģinājumiem 0 102

Ķīna ātri paplašina un modernizē kodolieroču izmēģinājumu poligonu Rietumu Sjiņdzjanas-Ujguru autonomajā reģionā (provincē ziemeļrietumos Ķīnā), kur 1964. gadā tā pirmo reizi izmēģināja atomu bumbu, raksta The Washington Post, atsaucoties uz satelīta attēliem un ekspertu analīzi. Aprēķins tiek veikts ne tikai, lai panāktu ASV un Krieviju, bet arī lai nodrošinātu kodolatturēšanu ASV, mēģinot ieņemt Taivānu.

Armija ir izveidojusi jaunus tunelus un ceļus, izurbusi divas lielas urbumus tuksnesī, kas var kļūt par pamatu speciālām vertikālām šahtām kodoluzspridzinājumu veikšanai ar augstāku jaudu, uzbūvējusi palīgēkas un nodrošinājusi elektroapgādi, raksta WaPo. "Kopumā tas liecina par ievērojamu infrastruktūras attīstību pēdējo piecu gadu laikā un strauju izmēģinājumu iespēju palielināšanos," sacīja avīzei Reni Bēbjārts, AllSource Analysis viceprezidents, kurš regulāri veic ģeoplatību analīzi šiem objektiem.

Pirmie darbi sākās 2021. gadā, bet šogad tie tiek veikti nepārtraukti, rāda Bēbjārta dati. Savā kodolprogrammu Ķīna atpaliek no ASV un Krievijas; tieši tas var būt iemesls izmēģinājumu objekta sagatavošanai. "Tā kā Ķīna ir veikusi vismazāk kodolizmēģinājumu, tai ir daudz mazāk empīrisku datu. Iespējams, ka tai nepieciešami papildu eksperimenti... lai vairāk uzzinātu par kodolieročiem," saka Ton Žao, Karnegija Starptautiskā miera fonda vecākais pētnieks.

Iespējamā Ķīnas sagatavošanās kodolizmēģinājumiem notiek Krievijas un ASV attiecību eskalācijas fonā. Vladimirs Putins vēlreiz lepojās ar "brīnumieročiem" – raķeti "Burēvestņiks" ar kodolmotoru un kodoltorpēdu "Poseidons". Atbildot uz to, Donalds Tramps pavēlēja Pentagona nekavējoties uzsākt kodolieroču izmēģinājumus. ASV arī nenosakot, demonstrēja slepeno kodolraķeti AGM-181 Long-Range Stand-Off, kuru oficiālā izmēģinājuma lidojuma laikā nesa B-52 bombardētājs.

Saskaņā ar Amerikas zinātnieku federācijas datiem, ASV, kas nav veikušas kodolizmēģinājumus kopš 1992. gada, pašlaik ir 5117 kodolieroču (no tiem 3700 ir izņemti no bruņojuma un atrodas uzglabāšanā), Krievijai ir 5459, bet Ķīnai – 600. Ziemeļkorejai ir apmēram 50 kodolieroču.

Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta novērtējumu, Ķīnas arsenāls līdz 2030. gadam pieaugs līdz aptuveni 1000 kodolieročiem.

Šajā laikā Ķīna nav ierobežota savas kodolprogrammas attīstībā, kamēr ASV un Krievijai ir spēkā līgums par stratēģisko uzbrukuma ieroču ierobežošanu START-III. Patiesi, tā termiņš beidzas 2026. gada februārī, bet 2023. gada februārī Putins apturēja tā darbību. Pekina atsakās apspriest jebkādus līgumus, jo tā ļoti atpaliek no ASV un Krievijas.

Tās aktivitāte jau rada satraukumu Vašingtonā, un ne tikai kodoljomu jomā, raksta The Wall Street Journal. "Visa mūsu kodolieroču modernizācijas programma tika plānota, balstoties uz to, ka mēs ar Krieviju turpināsim samazināt ieročus, bet Ķīna un Ziemeļkoreja neapdraudēs ASV. Šie pieņēmumi izrādījās nepareizi, – sacīja avīzei Vipins Narangs, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Kodolieroču drošības centra direktors, kurš uzraudzīja ASV stratēģiskos ieročus Pentagona laikā, kad bija Džo Baidens. – Ja Eiropā izcelsies reģionāls konflikts un Ķīna tajā pašā laikā nolems ieņemt Taivānu, vai otrādi, mēs nonāksim ļoti grūtā situācijā."

Sji Dziņpins pavēlēja savai armijai līdz 2027. gadam būt gatavai ieņemt Taivānu, saskaņā ar ASV izlūkdienestu datiem, lai gan tas nenozīmē, ka viņš obligāti dos šādu pavēli tik īsā laikā. Bet, pēc ASV un NATO militāro ekspertu teiktā, visizplatītākais scenārijs ir vienlaicīga operācija: Ķīnas uzbrukums tiks pavadīts ar Krievijas uzbrukumu vienai vai vairākām NATO valstīm un, iespējams, Ziemeļkorejas iebrukumu Dienvidkorejā. Un kamēr Krievija izmanto kodolšantāžu, lai kompensētu savas parastās armijas neveiksmes, kas jau gandrīz četrus gadus karo Ukrainā, Ķīnas stratēģiem ir pretējs aprēķins.

"Tā kā ASV baidās zaudēt parastajā karā, daži piedāvā [tām] izmantot kodolieročus pret Ķīnu Taivāna šaurumā, – sacīja WSJ pensionētais pulkvedis Čou Bo, bijušais Ķīnas Aizsardzības ministrijas Drošības sadarbības centra direktors, bet pašlaik Pekinas Tsinghua universitātes vecākais pētnieks. – Ķīnai jāpalielina savs kodolarsenāls – ne lai panāktu līdzsvaru, bet līdz tādai pakāpei, lai ASV pat neuzdrošinātos domāt par kodolieroču izmantošanu pret to. Un tad Ķīna var uzvarēt parastajā karā."