Tā kā Pekina joprojām nav atbildējusi uz iepriekšējā Gintauta Palucka valdības piedāvājumu normalizēt diplomātisko pārstāvniecību, Viļņa ir vērsusies pie saviem sabiedrotajiem pēc palīdzības konsulāro pakalpojumu sniegšanā Ķīnā.
«Mums vēl nav atbildes, bet mēs saprotam, ka, visticamāk, galvenais šķērslis (...) ir Taivānas pārstāvniecības nosaukums,» sacīja žurnālistiem trešdien Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Remigijus Motuzas.
Politiķa teiktajā Lietuvas Ārlietu ministrija ir vērsusies pie citu valstu ministrijām ar lūgumu, lai to pārstāvniecības sniegtu konsulāros pakalpojumus Ķīnā.
«Tehniskā līmenī darbs pie šīs diplomātiskās pārstāvniecības tiek veikts, bet jaunums šajā kontekstā ir tas, ka Ārlietu ministrija ir aktivizējusi savu darbību, (vēršoties – BNS) pie dažām ārvalstīm ar lūgumu, lai tās apkalpotu mūsu pilsoņus konsulāro jautājumu jomā, proti, vīzu izsniegšanas vai konsulārās palīdzības sniegšanas jautājumos, jo šāda nepieciešamība pastāv gan no Lietuvas pilsoņu, gan no Ķīnas pilsoņu puses,» viņš sacīja.
Motuzas arī norādīja, ka neizbēgami būs jāatgriežas pie attiecību normalizācijas ar Pekinu, ņemot vērā šīs valsts ekonomikas ietekmi, kā arī Lietuvas uzņēmumu spiedienu, kuri vēlētos uzaicināt ķīniešu pārstāvjus, bet to nevar izdarīt diplomātiskās pārstāvniecības trūkuma dēļ.
Saskaņā ar komitejas priekšsēdētāja teikto, konsulārā palīdzība ir nepieciešama arī diviem Lietuvas pilsoņiem, kuri atrodas Ķīnas cietumos.
Aģentūra BNS ziņoja, ka pēdējos gados starp Viļņu un Pekinu ir radušās nesaskaņas attiecībā uz diplomātisko pārstāvniecību atjaunošanu abās valstīs.
Jūnijā toreizējais premjers Paluckas pieminēja, ka Ķīnai tika piedāvāts normalizēt pārstāvniecību, taču detaļas netika atklātas.
Patiesībā bijušais premjers apgalvoja, ka tas neparedz Taivānas pārstāvniecības nosaukuma maiņu, kas tika atvērta Lietuvā 2021. gada rudenī, kas arī kļuva par strīda iemeslu starp Pekinu un Viļņu. To pašu apstiprināja arī viņa pēctece premjere Inga Ruginene.
Septembrī viņa solīja BNS mēģināt ietekmēt Ķīnu, lai iegūtu atbildi.
Ruginenes valdības programmā tika mazināta retorika attiecībā uz Ķīnu un izteikta vēlme normalizēt diplomātisko pārstāvniecību ar šo valsti.
Saeimas Ārlietu komiteja, īpaši, apsprieda aiz slēgtām durvīm Lietuvas stratēģijas īstenošanu Indijas un Klusā okeāna reģionā.
Motuzas saka, ka Lietuvai izdevies pastiprināt savu ietekmi reģionā. Politiķa teiktajā diplomātiskā pārstāvniecība ir paplašināta, iecelti jauni diplomāti un tirdzniecības atašejs.
Atstāt komentāru