Mīlestība kā finanšu stratēģija? Eiropieši veido attiecības, lai iegādātos mājokli 0 48

Nekustamā īpašuma cenas atkal pieaug visā Eiropas Savienībā. Daudzi jaunieši, kuri nav precējušies, saskaras ar finansiāliem šķēršļiem ceļā uz savu mājokli.

Saskaņā ar Eurostat datiem, pēc īslaicīga krituma 2023. gadā, nekustamā īpašuma cenas atkal pieauga 2024. gadā un palielinājās par 5,4 % 2025. gada II ceturksnī.

Viens no sociālajiem sekām ir tas, ka eiropieši, kuri nav attiecībās, arvien vairāk jūtas norobežoti no mājokļu tirgus.

Īpaši 37 % vientuļo eiropiešu tagad uzskata, ka viņi nekad nevarēs iegādāties māju vai dzīvokli.

Tas ir viens no galvenajiem secinājumiem jaunajā aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 20 000 cilvēku 23 valstīs. Pētījumu veica nekustamo īpašumu aģentūra RE/MAX, rezultāti ekskluzīvi sniegti Europe in Motion.

Iet attiecībās, lai iegādātos mājokli?

Saskaņā ar 26% respondentu, kuri plāno iegādāties nekustamo īpašumu, pāra veidošana kļūst par praktisku veidu, kā ātri iegādāties mājokli — tas ir trešais visbiežāk minētais variants.

Šis rādītājs ir visaugstākais Nīderlandē un Portugālē (33 %), un īpaši starp Z paaudzes pārstāvjiem visā Eiropā (35 %), kuri šķiet nedaudz mazāk individuālistiski vai, iespējams, pragmatiskāki nekā viņu vecākie brāļi un māsas mileniāļi (25 %).

Iespējams, tas arī izskaidro, kāpēc Z paaudzes pāri kopā dzīvo ātrāk nekā jebkura cita paaudze: vidēji pēc 2,7 gadiem salīdzinājumā ar 3,2 gadiem starp mileniāļiem.

Visātrāk kopā dzīvo britu iemīlējušies — tikai divu gadu un četru mēnešu laikā, kas ir īsākais laiks Eiropā. Francija atrodas spektra otrajā galā: vidēji vairāk nekā četri gadi — visgarākais laiks kontinentā, tai seko Itālija.

Kādi vēl ir risinājumi mājokļa iegādei?

Kopumā daudzi pāri, šķiet, ātri pāriet uz kopdzīvi: 13% eiropiešu pāru sāk dzīvot kopā tikai sešu mēnešu laikā, bet 26% — gada laikā.

"Mājokļa pieejamība nosaka ne tikai to, kur cilvēki dzīvo, bet arī to, ar ko viņi dzīvo," saka RE/MAX Europe ģenerāldirektors Maikls Polclers. "Cenu pieaugums mājokļiem turpina ietekmēt visus, bet tiem, kuriem nav partnera vai kopīgu ienākumu, visgrūtāk kļūst par savu mājokļu īpašniekiem."

Kāds pievērš uzmanību ģeogrāfijai: 14% aptaujāto apgalvo, ka pārcelšanās uz lētāku rajonu var būt ceļš uz nekustamā īpašuma iegādi. Šī stratēģija ir visizplatītākā Vācijā (20%) un Turcijā (23%).

Tomēr galvenais šķērslis ceļā uz ilgi kāroto nekustamā īpašuma īpašnieka statusu ir alga. Tā uzskata kopumā 58% aptaujāto. Polijā tā domā 66%, bet Ungārijā 67%.

Z paaudzes pārstāvji, kuri visbiežāk strādā sākuma vai jaunākā līmenī, biežāk nekā citi saskaras ar šo problēmu, veicot nopietnas darījumu. Par to norādīja 62% respondentu. Tomēr ir arī pārsteigums: jautājums par algu tiek minēts nedaudz biežāk no bēbī-bumera (57%) un X paaudzes (56%) pārstāvjiem nekā mileniāļiem (55%).

Kur Eiropā ir dārgāk dzīvot vienam

Vientuļiem cilvēkiem ir daudz mazāk īpašumu nekā tiem, kuri ir precējušies. Kamēr starp precētiem cilvēkiem 72% pieder mājoklim, kurā viņi dzīvo, starp tiem, kuri dzīvo vieni, šis rādītājs samazinās līdz 49%.

Tomēr atšķirība starp valstīm ir vēl izteiktāka.

Mājokļa īpašumtiesību līmenis starp vientuļiem cilvēkiem ir ievērojami zemāks Šveicē (17 %), Vācijā (19 %) un Maltā (15 %).

Paredzams, ka izdevumi par mājokli vientuļiem eiropiešiem vidēji veido 36% no viņu ienākumiem, ieskaitot komunālos maksājumus. Vācijā šis rādītājs ir viens no augstākajiem — gandrīz 42% no vientuļu cilvēku ienākumiem, bet kaimiņvalstī Čehijā tas pārsniedz 45%.

Itālijā, Francijā un Spānijā šī slodze ir nedaudz vieglāka: visās trīs valstīs tā nepārsniedz 33 %, bet Apvienotajā Karalistē tā atbilst vidējiem Eiropas līmeņiem - 36 %.

Saskaņā ar aptauju, viskomfortablākā vieta dzīvošanai vienatnē Eiropā ir Lietuva, kur mājoklim tiek tērēta mazāk nekā ceturtā daļa algas.

Jaunākās ziņas par mājokļu tirgu: kur cenas pieaug visvairāk?

2025. gadā nekustamā īpašuma cenas atkal sāka pieaugt lielākajā daļā ES valstu.

Izņemot Somiju (-1,3%), visas dalībvalstis ziņoja par cenu pieaugumu otrajā ceturksnī.

Visstraujākais pieaugums tika fiksēts Portugālē (+17,2%), Bulgārijā (+15,5%) un Ungārijā (+15,1%).

2023. gadā vidējās cenas nekustamā īpašuma tirgū ES strauji kritās (-6,4%). Tas notika pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka nolēma vairākas reizes paaugstināt procentu likmes, lai cīnītos ar pieaugošo inflāciju. Tas savukārt noveda pie hipotekāro likmju pieauguma un sekojoša patērētāju pieprasījuma krituma. 2024. gadā mājokļa cenas pieauga tikai par 0,6%.