Pēdējā laikā valstī ieradušos skaits pārsniedz izbraucēju skaitu.
Runā par robežkontroles punktiem "Bobrovniki" — "Berestovica" un "Kuznica Bialostocka" — "Bruzgai". Tos plāno atvērt jau 17. novembrī, ziņo Polijas Ārlietu ministrija.
Pārejas var tikt atvērtas pateicoties tam, ka Polijas un Eiropas Savienības austrumu robeža ir aizsargāta kā nekad agrāk, — teikts Ārlietu ministrijas mājaslapā.
Pāreja Kuznicā Bialostockā tiks atvērta tikai pasažieru satiksmei, bet Bobrovnikos arī tiks atļauta autobusu un kravas transporta kustība.
Pāreja Bobrovnikos tika slēgta kopš 2023. gada februāra, pēc tam, kad Baltkrievijā tika piespriests sods Polijas izcelsmes žurnālistam Andžejam Počobutam. Viņš tika nosūtīts cietumā uz astoņiem gadiem par "naida vai nesaskaņu kurināšanu" un "aicinājumiem uz darbībām, kas vērstas uz kaitējumu Baltkrievijas Republikas nacionālajai drošībai".
Pāreja Kuznicā Bialostockā bija slēgta gandrīz četrus gadus — kopš 2021. gada novembra — migrācijas krīzes dēļ.
Tikmēr līdz gada beigām ES valstu valdības var pieņemt lēmumu par sešu valstu, tostarp Polijas, izslēgšanu no vispārējā migrācijas pakta. Šādu viedokli pauda Polijas iekšlietu un administrācijas ministra vietnieks Maciej Duszczyk. Viņš informēja Briseles korespondentus, ka Polijas pieprasījums par pilnīgu izslēgšanu jau nosūtīts Eiropas Komisijai un drīz tiks nodots ES dalībvalstīm izskatīšanai. Pēc Duszcika teiktā, Polijas paziņojums ir rūpīgi sagatavots un labi pamatots.
Polija nes ievērojamus izdevumus, kas saistīti ar austrumu robežas aizsardzību, un ir pieņēmusi bēgļus, kas glābjas no kara Ukrainā. Vietnieks arī sniedza negatīvu novērtējumu pašai migrantu uzņemšanas sistēmai.
"Relokācija — neveiksmīgs risinājums, tāpat kā maksājumu sistēma par katru migrantu. Mēs esam pret to. Protams, mums ir statistikas dati, kas atspoguļo mūsu migrācijas politikas īpatnības un mūsu nostāju šajās diskusijās. Mēs īstenojam šo politiku efektīvi un sasniedzam tajā ievērojamus panākumus."
Papildus Polijai nākamajā gadā no obligācijām par migrantu uzņemšanu var tikt atbrīvotas Austrija, Bulgārija, Horvātija, Čehija un Igaunija. Savukārt valstis, kuras piedzīvo vislielāko migrācijas spiedienu un nepieciešama atbalsts, ir Grieķija, Kipra, Spānija un Itālija.
Tikmēr, saskaņā ar Valdības padomes par iedzīvotāju jautājumiem datiem, pēdējā desmitgadē Polija no emigrantu valsts ir kļuvusi par valsti, kurā imigrantu skaits pārsniedz emigrantu skaitu. Polijas pilsoņu skaits, kas ilgstoši atrodas ārzemēs — vismaz gadu, 2020–2023. gadā stabilizējās ap pusotru miljonu cilvēku. Tajā pašā laikā, pēc aplēsēm, Polijā dzīvo aptuveni divi ar pusi miljoni migrantu.
