Bailes no tā, ka Krievija uzbruks Eiropas Savienībai vai NATO, ir smieklīgas, jo tā atpaliek no viņiem gan iedzīvotāju skaitā, gan militārajā potenciālā, paziņoja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.
Bailes no iespējamā Krievijas uzbrukuma Eiropas Savienībai un NATO ir smieklīgas, paziņoja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns. "Ar visu cieņu uzskatu, ka ir smieklīgi runāt par to, ka Krievija uzbruks ES vai NATO, - vienkārši tāpēc, ka tā nav pietiekami spēcīga. Mēs esam daudz spēcīgāki," - sacīja Ungārijas valdības vadītājs podkāstā MD meets Vācijas mediju koncerna Alex Springer vadītāja Matiasa Dēpfnera (Mathias Döpfner) sarunā, kas tika publiskota sestdien, 15. novembrī.
Orbāns atgādināja, ka ES iedzīvotāju skaits pārsniedz 400 miljonus cilvēku, kamēr Krievijai tas ir apmēram 140 miljoni. Turklāt visu 27 ES valstu kopējais militārais potenciāls pārsniedz Krievijas, viņš norādīja. "Jau vairāk nekā trīs gadus krievi nespēj pilnībā ieņemt Ukrainu. Kā mēs, Eiropā, varam apgalvot, ka esam vājāki par Krieviju?" - retoriski jautāja Ungārijas premjers.
Orbāns par iespējamiem Krievijas zaudējuma sekām Ukrainā
Vienlaikus Viktors Orbāns, kuru Eiropas politiķi un eksperti vairākkārt ir kritizējuši par labvēlīgu attieksmi pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, brīdināja par iespējamiem negatīviem sekām Krievijas militārajiem zaudējumiem Ukrainā: "Ja kodolvalsts zaudē karu, kas notiek bez kodolieroču izmantošanas, es esmu absolūti pārliecināts (…), ka šādā gadījumā pastāv risks izmantot kodolieročus".
Turklāt Orbāns kritizēja Vācijas kancleru Frīdrihu Merzu (Friedrich Merz): "Es esmu gatavs palīdzēt Vācijas kanclerim, ja varu, panākt mieru (Krievijas karā pret Ukrainu. - Red.), bet viņš ir par karu". Tas pats, pēc viņa teiktā, attiecas uz visu ES. Tajā pašā laikā laiks "strādā vairāk par labu krieviem, nevis mums (ES. - Red.)", uzskata Orbāns.
Viktors Orbāns par Angelu Merkeli
Podkāstā MD meets Ungārijas premjerministrs atzinīgi novērtēja bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles (Angela Merkel) politiku attiecībā uz Krieviju. "ES Padomē ir bijušas sēdes, kurās tikai viņa un es esam aicinājuši uz mieru un sadarbību," - sacīja viņš. Tomēr jautājumos par migrāciju un vides aizsardzību viņa pozīcija vienmēr atšķīrās no Merkeles viedokļa, piebilda Orbāns. "Dažreiz viņa pat uz mani kliedza. Tas nebija labi, pat biežāk nekā mana sieva," - konstatēja Ungārijas premjers.
Iespēja, ka Krievija izmantos kodolieročus
Žurnālista Pāvela Zarubina filmā "Maskava. Kremļa. Putins. 25 gadi", kas tika rādīta Krievijā šī gada maijā, Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievijas karā pret Ukrainu Krievijas Aizsardzības spēkiem "nebija nepieciešamības" izmantot kodolieročus. "Mūs gribēja provocēt, gribēja panākt, lai mēs pieļautu kļūdas. Nu un nebija nepieciešamības izmantot (kodolieročus. - Red.), par kuriem jūs tagad runājāt, un, ceru, ka arī nebūs nepieciešams," - sacīja Putins.
Kopš Krievijas pilna apjoma bruņotās agresijas pret Ukrainu sākuma Putins vairākkārt ir teicis, ka uzskata kodolieroču izmantošanu par "ekstrēmu drošības nodrošināšanas pasākumu". Tajā pašā laikā viņa apkārtnē vairākkārt ir izskanējušas praktiski atklātas briesmas izmantot kodolieročus, īpaši no Drošības padomes vietnieka Dmitrija Medvedeva puses.
- gada novembrī Krievijas prezidents parakstīja atjaunināto Krievijas kodoldoktrīnu. Galvenie tās grozījumi ir saistīti ar to, ka jebkura ne-kodolvalsts agresija, bet ar kodolvalsts piedalīšanos vai atbalstu, pret Krieviju tiks uzskatīta par viņu kopīgu uzbrukumu Krievijai.
Atstāt komentāru