Kāpēc Vašingtona noteica sankcijas Kolumbijas prezidentam 0

Pasaulē
BB.LV
Администрация Байдена сотрудничала с

Krievijas ieroču ražotāji varētu iegūt jaunu lielu tirgu.

Kolumbijas prezidents ir apdraudējis ASV ar Krievijas lidmašīnu iegādi.

Saspīlējums attiecībās starp Kolumbiju un Amerikas Savienotajām Valstīm turpina pieaugt pēc prezidenta Gustava Petro (65) iekļaušanas "Klintonu sarakstā", kas izraisīja dziļu neapmierinātību valdībā. Šī krīzes vidū Kolumbijas prezidents izteica tiešu brīdinājumu Vašingtonai, piedāvājot iespēju iegādāties Krievijas kaujas lidmašīnas, ja politiskā un finansiālā spiediena no ASV puses turpināsies.

Nesenā paziņojumā Petro apliecināja, ka ASV valdība rīkosies atriebības dēļ par viņa administrācijas lēmumu neiegādāties lietotas F-16 lidmašīnas, ko piedāvāja Amerikas Savienotās Valstis. “Amerikāņu valdības amatpersonu dusmu objekts, šķiet, ir tas, ka es neesmu iegādājies F-16 no trešām rokām, ko viņš man piedāvāja,” sacīja valsts vadītājs, uzsverot, ka viņa izvēle par Gripen iznīcinātājiem no Zviedrijas bija balstīta uz tehniskiem, juridiskiem kritērijiem un caurspīdīguma kritērijiem.

“Kolumbijas likumdošana ļauj man veikt šos sarunas. Jums jāzina, ka Zviedrija nav teroristu valsts, un Gripen īpašnieki nav narkotiku tirgotāji,” precizēja Petro, skaidri aizstāvot procesa likumību, kas noveda pie zviedru iznīcinātāja Saab Gripen E / F izvēles kā Kfir Kolumbijas Gaisa spēku (FAC) aizvietotāju.

Tomēr visnopietnākais Kolumbijas prezidenta brīdinājums izskanēja viņa uzrunas beigās: “Lai mani nepiespiež iegādāties Krievijas lidmašīnas.” Šī frāze, ko analītiķi interpretē kā politisku atbildi, nevis tehnisku draudu, atspoguļo pieaugošo attālināšanos starp Bogotu un Vašingtonu aizsardzības un stratēģiskās sadarbības jautājumos.

"Klintonu saraksts" ir pazīstams kā oficiālais sankciju reģistrs Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ASV Finanšu ministrijā, kas izveidots 1995. gadā prezidenta Bila Klintona laikā, lai cīnītos pret nelikumīgu narkotiku tirdzniecību, naudas atmazgāšanu un citu nelikumīgu darbību. Amerikas Savienotās Valstis iekļāva Kolumbiju un virkni attiecīgo personu (ieskaitot prezidentu Gustavu Petro un daļu no viņa tuvākā loka) sarakstā, pamatojoties uz to, ka viņi, pēc viņu domām, veicināja, popularizēja vai nepietiekami cīnījās pret nelikumīgu narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību.

Iekļaušana "Klintonu sarakstā" nozīmē starptautisku finansiālu izolāciju: aktīvi, kas atrodas ASV jurisdikcijā, tiek bloķēti, un fiziskām vai juridiskām personām, kas pakļautas sankcijām, nav atļauts veikt darījumus ar ASV bankām vai uzņēmumiem, bieži vien tas attiecas uz globālajām bankām, kas strādā dolāros vai ir saistītas ar ASV. Turklāt viņiem ir aizliegts saņemt finansiālu palīdzību, atvērt bankas kontus, izmantot starptautiskās kartes un piedalīties ārējā tirdzniecībā ar sabiedroto valstu uzņēmumiem.

Gustavo Petro dzimis 1960. gada 19. aprīlī Sienagā-de-Oro (Kordovas province, Kolumbija). Mācījies Hermanos de La Salle koledžā Sipakīrā (Kundinamarkas departaments).

17 gadu vecumā, būdams students, pievienojās kreisi radikālajai partizānu grupai 19. aprīļa kustība (M-19), kas radās protestējot pret vēlēšanu viltošanu. Nodarbējās ar militāro un politisko aktivitāti, kļuva par vienu no grupas līderiem un tika ievēlēts par ombudu Sipakīrā. 1985. gadā tika arestēts par nelikumīgu ieroču glabāšanu un notiesāts uz 18 mēnešiem. Drīz pēc viņa aresta M-19 veica Tieslietu pilsētas ieņemšanu Bogotā, kā rezultātā tika nogalināti vismaz 98 cilvēki. Petro noliedz savu līdzdalību šajā uzbrukumā. Kad Petro tika atbrīvots 1987. gadā, viņš nonāca pie secinājuma, ka bruņota revolūcija nav labākā stratēģija, lai iegūtu tautas atbalstu, un divus gadus vēlāk M-19 uzsāka miermīlīgas sarunas ar Kolumbijas valsti. Pēc amnestijas Petro piedalījās politiskās partijas Demokrātiskais alianses M-19 veidošanā. Pēc M-19 izformēšanas viņš mācījās Ekonomikas fakultātē Kolumbijas Eksternādo universitātē, pēc tam studēja valsts pārvaldē Augstākajā valsts administrācijas skolā. Mācījās Pāvestu universitātē Bogotā, kur ieguva ekonomikas maģistra grādu. Turpināja mācības Beļģijā Lēvenas katoļu universitātē un Salamankas universitātē.

BB.LV redakcija
0
0
0
0
0
0

Atstāt komentāru

LASI VĒL