Makrons metās glābt planētu, visu pārējo viņš jau ir izdarījis 0 41

Dažas dienas pirms oficiālās 30. Apvienoto Nāciju Organizācijas klimata konferences (COP30) atklāšanas Francijas prezidents Emanuels Makrons uzstājās valstu un valdību vadītāju samitā, kas ieradās Brazīlijas Belē, lai sagatavotos forumam. Savā uzrunā viņš runāja par valstu morālo un juridisko atbildību klimata saglabāšanas jautājumos, paziņoja par jauniem Francijas pienākumiem tropisko mežu aizsardzībā un brīdināja par "haosa sludinātājiem", kas grauj uzticību zinātnei.

Sanāksmē, kurā tika atzīmēta ASV, Ķīnas, Indijas un Krievijas — lielāko pasaules siltumnīcefekta gāzu emitētāju — vadītāju trūkums, Francijas prezidents aicināja pasaules līderus "divkāršot centienus" pret klimata pārmaiņām un asi nosodīja klimata skeptiskumu, tieši nenosaucot tā galveno propagandistu Donaldu Trampu.

Samits notiek pirms 30. Apvienoto Nāciju Organizācijas klimata konferences (COP30), kas notiks Belē no 10. līdz 21. novembrim un pulcēs 197 valstu un Eiropas Savienības pārstāvjus.

Konferencei ir īpaša nozīme. Tā notiek desmit gadus pēc 2015. gada Parīzes nolīguma pieņemšanas, kas noteica globālās klimata politikas mērķus; pašreizējais samits ir paredzēts, lai izvērtētu desmitgadi — tās panākumus un neveiksmes — un mobilizētu starptautisko sabiedrību uz apņēmīgākiem soļiem.

Brazīlija pieņem stafeti

Līderu samits, ko organizēja Brazīlija 6.–7. novembrī, tika iecerēts kā politiska priekšvārds COP30. Starp Eiropas dalībniekiem, izņemot Emanuēlu Makronu, bija Vācijas federālais kanclers Frīdrihs Mercs un Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Starmers.

Atšķirībā no COP21 Parīzē, Belē nepiedalījās lielāko ekonomiku un galveno emisiju avotu — ASV un Ķīnas — vadītāji. Donalda Trampa administrācija apstiprināja, ka nesūtīs oficiālu delegāciju, Pekina ierobežojās ar Vides ministrijas pārstāvi, bet Krievijas dalība paliek minimāla tās starptautiskās izolācijas dēļ pēc kara sākuma Ukrainā.

Nenorādot uz Trampu

"Brīdī, kad haosa pravieši sēj šaubas par klimata krīzes steidzamību un apšauba vispamatotākos secinājumus, mums jāaizsargā zinātne un jābalstās uz zinātniskiem datiem mūsu politikā," sacīja Makrons, tieši nenorādot uz Trampu, kurš pieņēma lēmumu par ASV izstāšanos no Parīzes nolīgumiem.

"Klimata dezinformācija apdraud mūsu demokrātijas, Parīzes saistību izpildi un, līdz ar to, kolektīvo drošību," uzsvēra viņš, aicinot atbalstīt zinātniekus un balstīties uz zinātniskiem datiem.

Francijas prezidents piebilda, ka, izņemot juridiskos pienākumus, pastāv "morālais pienākums pret visvairāk apdraudētajām valstīm un nākamajām paaudzēm". Viņš atzina, ka pasaules centieni pagaidām nav pietiekami, lai noturētu siltuma pieaugumu 1,5 °C robežās. Saskaņā ar ANO datiem līdz gadsimta beigām temperatūra var pieaugt par aptuveni 2,5 °C.

Ogļi, meži un okeāni

Makrons noteica trīs Francijas prioritātes COP30. Pirmais — atteikšanās no oglēm kā visiem emisiju avotiem.

"Francija jau ir slēgusi divas pēdējās siltuma elektrostacijas, un līdz 2027. gadam ogles pilnībā izzudīs no enerģijas maisījuma," viņš norādīja.

Otrais un trešais prioritāte — divu lielāko dabisko oglekļa absorbētāju aizsardzība: mežu un okeānu. "Primārie meži ir visefektīvākie sauszemes oglekļa absorbētāji, papildinot mangrovju audzes un jūras dibenu," sacīja prezidents.

Viņš atgādināja, ka 75 % sauszemes bioloģiskās daudzveidības ir koncentrēta tieši primārajos mežos, kas ir "lielākie neatjaunojamā oglekļa krājumi".

500 miljoni eiro tropisko mežu aizsardzībai Galvenā runas daļa bija jauna starptautiskā tropisko mežu finansēšanas mehānisma (TFFF) atbalsts, ko uzsāka prezidents Lūla Pasaules Bankas vadībā. Brazīlija ieguldījusi fondā 1 miljardu dolāru, Indonēzija — tikpat, Kolumbija — 250 miljonus.

"Pirms dažiem mēnešiem mēs ar prezidentu Lūlu vienojāmies par miljardu eiro Amazōnijai. Francijas attīstības aģentūra jau ir izmaksājusi 400 miljonus eiro mežu un bioekonomikas saglabāšanai," sacīja Makrons.

Viņš piebilda, ka Francija līdz 2030. gadam piešķirs vēl 500 miljonus eiro, kas "varētu nonākt TFFF", ja tiks ievēroti caurspīdīguma un zinātniskā monitoringa nosacījumi — tostarp satelītu novērošana One Forest Vision programmā un nacionālā projektu adresēšana.

Makrons arī atzīmēja Brazīlijas panākumus: "Jūs, kungs prezidents, esat sasnieguši iespaidīgus rezultātus, samazinot mežu izciršanu kopš 2022. gada par 50 %."

Eiropas iniciatīvas

Francijas līderis aicināja lielākos emitētājus "sekot Eiropas Savienības piemēram", kas īsteno "vienu no visambiciozākajām klimata politikām pasaulē".

"Kad Eiropa uzņemas saistības — tā tās izpilda. Mums ir nepieciešams, lai visi lielie emitētāji pievienotos šim ceļam, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem," viņš sacīja, atsaucoties uz COP28 lēmumu Dubaijā.

Prezidents Makrons arī uzsvēra nepieciešamību taisnīgi sadalīt klimata izdevumus:

"Valsts centieni nevar gulēt uz dažām valstu pleciem. Visi, kas spēj, ir jāuzņemas atbildība."

Tas atspoguļo Francijas un ES nostāju, kas prasa jauno lielo ekonomiku — Ķīnas, Saūda Arābijas un AAE — līdzdalību klimata pielāgošanas finansēšanā kopā ar tradicionālajiem donoriem.