Brisele apsver iespēju pastāvīgi iesaldēt Krievijas līdzekļus ES un izmantot no tiem gūtos ienākumus, lai finansētu atbalstu Ukrainai. Attieksme no šīs shēmas novedīs ES pie ikgadējiem izdevumiem 5,6 miljardu eiro apmērā, raksta DW.
Galvenais nosacījums, lai izmantotu Eiropas Savienībā iesaldētos Krievijas aktīvus, būs to "pastāvīga imobilizācija" un juridiskās shēmas izveide, kas ļaus pagarināt bloķēšanu ilgāk par pašreizējiem sešu mēnešu periodiem. Par to piektdien, 7. novembrī, ziņoja laikraksts The Financial Times (FT), atsaucoties uz Eiropas Komisijas dokumentu.
EK sagatavojusi ziņojumu par sekām, ja tiks atteikts izmantot Krievijas iesaldētos aktīvus, lai finansētu palīdzību Ukrainai. Dokuments nosūtīts ES dalībvalstīm pirms decembra samita, kurā piedalīsies apvienības līderi.
Tajā teikts, ka, ja plāns piesaistīt daļu līdzekļu, kas divu gadu laikā bloķēti Beļģijas depozitārijā Euroclear, netiks īstenots, tad savienības valstīm nāksies vai nu saskaņot kopīgu aizņemšanos, palielinot parādu slogu uz valsts budžetiem, vai piešķirt Ukrainai tiešos grantus kopumā 140 miljardu eiro apmērā.
Iespējamās finansiālās sekas ES valstīm
Eiropas Komisijas novērtējums liecina, ka abi varianti radīs papildu izdevumus un ietekmēs atsevišķu valstu budžeta deficīta un parādu līmeni. Kopējā kredīta apkalpošana izmaksās ES valstīm aptuveni 5,6 miljardus eiro gadā. No šīs summas Francija samaksās gandrīz 1 miljardu eiro, Itālija - apmēram 675 miljonus, bet Beļģija - apmēram 200 miljonus eiro.
EK brīdina, ka aizņemšanās 140 miljardu eiro apmērā var radīt blakus efektus finanšu tirgos un ietekmēt likmes, ar kurām Eiropas Savienība parasti izsniedz aizdevumus. Turklāt tiek atzīmēts, ka šāds lēmums var izraisīt "papildu netiešos izdevumus" citiem savienības programmu projektiem.
Riski Beļģijai un Krievijas pozīcija
Iepriekš Beļģijas varas iestādes bloķēja priekšlikumu piešķirt 140 miljardu eiro kredītu, izmantojot Krievijas aktīvus, atsaucoties uz iespējamiem atbildes soļiem no Maskavas un riskiem savai ekonomikai. Brisele arī brīdināja, ka līdzekļu izmantošana var apdraudēt uzticību Euroclear kā starptautiskajam depozitārijam.
Maskava vairākkārt paziņojusi, ka jebkura tās ārvalstu aktīvu izmantošana tiks uzskatīta par "zādzību". Pēc tam, kad 2022. gadā ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju par nepieciešamību kompensēt Ukrainai nodarītos zaudējumus, Kremlis paziņoja, ka dokuments nav juridiski saistošs un tā autori cenšas "veikt laupīšanu" Krievijas aktīviem.
Atstāt komentāru