Kuras Eiropas valstis uzskata, ka iet nepareizā virzienā? 0 65

Saskaņā ar neseno IPSOS aptauju, kas veikta 30 pasaules valstīs, tostarp 11 Eiropas valstīs, 92 % franču uzskata, ka viņu valsts "slīd lejup pa nogāzi". Turklāt gandrīz katrs trešais respondents apgalvo, ka šis kritums ir neatgriezenisks.

Un tā domā ne tikai franči.

Plaši izplatīts pesimisms tiek novērots arī visās aptaujātajās Eiropas valstīs, tostarp Nīderlandē (83 %), Ungārijā (80 %), Vācijā (77 %), Itālijā (73 %), Apvienotajā Karalistē (73 %) un Zviedrijā (72 %). Tas nozīmē, ka pārliecinoša vairākuma eiropiešu uzskata, ka viņu valstis iet nepareizā virzienā.

Vai tiešām franču vēlētāji vairs netic esošajai demokrātiskajai sistēmai?

Francijā satraucoša politisko krīžu sērija arvien vairāk ietekmē negatīvās sabiedrības noskaņas.

Pēc trīs premjerministru atkāpšanās mazāk nekā gada laikā - Mišela Barnjē, Fransuā Bairu un Sebastjēna Lekornu, kurš vēlāk tika atkārtoti iecelts - gandrīz seši no desmit franču pilsoņiem ir nobažījušies par pašreizējo politisko krīzi.

"Saistībā ar to 81 % uzskata, ka demokrātija vairs nedarbojas pareizi, un viņu idejas nav pārstāvētas," ziņo IPSOS. Šo viedokli atbalsta lielākā daļa vēlētāju, izņemot tos, kuri atbalsta prezidenta Emanuela Makrona valdības partiju "Atdzimšana".

Plašāka aina: Kas ir aizstājis dzīves dārdzību kā galveno problēmu?

2025. gada vasara iezīmēja būtisku izmaiņu sarakstā par visaktualākajām problēmām valstīs, kuras aptaujāja IPSOS.

Inflācija un dzīves dārdzība vairs nav galvenās problēmas, tās ir nomainījušas noziedzība un vardarbība (33 %).

Starp Eiropas valstīm drošība dominē Francijā (35 %), Vācijā (35 %), Beļģijā (33 %) un īpaši Zviedrijā (57 %).

Tomēr kopējā Eiropas aina nav tik vienveidīga.

Piemēram, salīdzinot ar pārējām kontinenta valstīm, ungāri, šķiet, nepamatoti uztraucas par savu veselības aprūpes stāvokli (63 %), bet Apvienotās Karalistes respondentu galvenā problēma ir migrācijas kontrole (44 %).

Tikmēr militāra konflikta risks kļūst arvien aktuālāks (9. vieta, +3 % kopš 2024. gada oktobra), kļūstot par visnopietnāko problēmu Polijā (46 %), kas apsteidz pat Izraēlu (37 %).

Uztraukums par ekstremismu arī pieaug Eiropā un ASV, kas to izvirza 12. vietā.

Klimata pārmaiņas ieņem 9. vietu kopā ar konfliktiem, taču ir zaudējušas četras pozīcijas salīdzinājumā ar pagājušo gadu, un neviena no aptaujātajām valstīm to nenorādīja kā galveno problēmu, kurai nepieciešams risinājums, neskatoties uz draudiem, kurus, pēc zinātniskās kopienas domām, tas rada.

Turklāt tendence no 2021. līdz 2025. gadam rāda, ka arvien mazāk cilvēku uzskata, ka pasākumu pieņemšana klimata krīzes pārvarēšanai ir prioritāte, īpaši Polijā (-18 %), Vācijā (-16 %), Francijā (-15 %) un Spānijā (-15 %).

Nīderlande ir Eiropas valsts, kas visvairāk uztraucas par klimata krīzi (21 %), savukārt pasaulē Japāna ieņem pirmo vietu (30 %).