Valdība neatbalsta partijas "Atmodas Naimunasa" līdera Remigija Žemaitaiša un konservatora Arvīda Anušauska priekšlikumus publiskot bijušo KGB darbinieku uzvārdus.
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas secinājumu, kuru apstiprināja Ministru kabinets pagājušajā nedēļā, saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu šī informācija un dati par personām, kas to sniegušas, tiek uzskatīti par valsts noslēpumu.
"Piedāvātā tiesiskā regulējuma mērķi un uzdevumi, kā arī iemesli, kas mudinājuši izstrādāt likumprojektu, nav skaidri," paziņoja Aizsardzības ministrija.
Ministrijasprāt, nav skaidrs, "kādu papildu vērtību sniegs piedāvātais regulējums valsts un sabiedriskās drošības, pārkāpumu novēršanas un izmeklēšanas vai citās jomās".
Secinājumā teikts, ka piedāvātās izmaiņas ļaus publicēt datus par bijušajiem KGB darbiniekiem, kuri atzinušies par sadarbību ar KGB, un šādas informācijas atklāšana radīs iespējas svešvalstu dienestiem identificēt personas, kas nav atzinušās par sadarbību ar PSRS specdienestiem, un izmantot šo informāciju savām vajadzībām.
Ministrijasprāt, projektu apstiprināšana Žemaitaiša un Anušauska gadījumā nozīmēs iespēju publiskot datus, kas tiek uzskatīti par valsts noslēpumu un šobrīd ir slepeni uz 75 gadiem, lai gan kopš to slepenības uzlikšanas nav pagājuši 30 gadi.
Aizsardzības ministrijasprāt, atzinušās personas varēja saistīt savu lēmumu atzīties neatkarīgās Lietuvas iestādēm par savu darbu padomju struktūrās ar solījumu noslēpt datus par viņiem, kas nozīmētu valsts atkāpšanos no iepriekšējiem solījumiem.
"Šādas izmaiņas var tikt objektīvi vērtētas kā neatbilstošas konstitucionālajiem principiem, kas aizsargā likumīgās cerības, tiesisko noteiktību un tiesisko drošību, un var negatīvi ietekmēt sabiedrības uzticību valstij un tās tiesiskajai sistēmai," teikts secinājumā.
Kā ziņoja aģentūra BNS, Saeima apstiprināja Anušauska un Žemaitaiša projektus pēc to iesniegšanas.
Izmaiņas, ko ierosinājis "Atmodas Naimunasa" līderis, ir vērstas uz to, lai noteiktu valsts zināmo kā sadarboto ar padomju struktūrām politiķu, valsts amatpersonu un ierēdņu, tiesnešu, militāro darbinieku, valsts un pašvaldību uzņēmumu un sabiedrisko iestāžu vadītāju, politisko partiju locekļu un žurnālistu atklāšanu.
Anušauska izmaiņas paredz, ka pēc slepenības termiņa beigām "informācijas un datu par viņiem (KGB darbiniekiem – BNS) izmantošanas kārtību nosaka valdības pilnvarotās iestādes".
Saskaņā ar Anušauska projektu personām, kas brīvprātīgi atzinušās par slepenu sadarbību ar PSRS specdienestiem, vairs nebūs 75 gadu noslēpuma garantijas, kas pašlaik paredzēta likumā, bet paliks 30 gadu slepenības termiņš.
Pašreizējais likums, kas stājās spēkā 2000. gadā, ļauj bijušajiem KGB un citu padomju specdienestu darbiniekiem, kā arī viņu slepenajiem darbiniekiem atzīties un reģistrēties īpašā komisijā. Pretī bijušo slepeno KGB darbinieku, kuri ir atzinušies, dati tiek slepeni uz 15 gadiem.
Saistībā ar šī termiņa tuvošanos 2015. gada jūnijā Saeima pieņēma grozījumu, saskaņā ar kuru dati par atzinušiem bijušajiem KGB darbiniekiem tiks slepeni uz 75 gadiem.
Tomēr pat pašreizējā tiesiskā norma negarantē absolūtu slepenību bijušajiem KGB darbiniekiem.
Ja šāda persona kandidē uz prezidenta, Saeimas locekļa, valdības locekļa, pašvaldību padomju, tiesneša un prokurora amatu vai tiek iecelta šajās amatpersonās, viņa atzīšanās vairs netiek uzskatīta par valsts noslēpumu – šāds biogrāfijas fakts jāpublisko.
Iespēja atzīties par sadarbību ar KGB pagātnē pastāvēja arī iepriekš, to varēja izdarīt Augstākās padomes Laika komisijā 1991–1992. gadā.
Pēc pēdējā termiņa paziņošanas brīvprātīgajām atzīšanām 1589 personas atzinušās Lustācijas komisijā par sadarbību ar PSRS specdienestiem.
Iepriekš Saeimā tika reģistrēti vairāki grozījumi likumā, kas vērsti uz bijušo KGB darbinieku atzīšanās uzvārdu atklāšanu, taču tie netika apstiprināti.
Atstāt komentāru