Notriekt dronu: kā var palīdzēt NATO Baltijas jaunuzņēmumi 0

Pasaulē
Deutsche Welle
Notriekt dronu: kā var palīdzēt NATO Baltijas jaunuzņēmumi

Piemērs tam, kā lēti bezpilota lidaparāti virs Polijas tika notriekts ar dārgām raķetēm, parādīja, ka NATO nav ekonomiski efektīvu pretpasākumu. Baltijas jaunuzņēmumi cenšas aizpildīt šo tukšumu, izmantojot Ukrainas pieredzi.

Kas notiks, ja Krievija vienlaikus palaidīs simtiem bezpilota lidaparātu NATO gaisa telpā? Tas katru dienu notiek Ukrainā kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma 2022. gada februārī. Eiropas Savienība un NATO sāka steidzami gatavoties šim scenārijam pēc tam, kad septembrī Krievijas bezpilota lidaparāti vairākkārt iekļuva alianses valstu gaisa telpā, kā arī pēc daudziem gadījumiem, kad pie lidostām visā Eiropā parādījās aizdomīgi Krievijas droni.

Igaunijā, kas ir NATO dalībvalsts, radari neatrod tuvojošos bezpilota lidaparātus, jo "tie lido pārāk zemu", saka Starptautiskā aizsardzības un drošības centra Tallinā pētnieks Tomass Jermalavičus. "Mums arī akūti trūkst līdzekļu, lai tos notriektu. Līdzekļu, kuriem būtu pieņemams izmaksu un gala rezultāta attiecība," viņš sacīja DW. Pēc Jermalavičusa teiktā, Krievijas bezpilota lidaparātu iznīcināšana Polijas gaisa telpā 9. septembrī ir spilgts piemērs, jo raķetes, kuru cena ir pusmiljons dolāru, tika izmantotas pret bezpilota lidaparātiem, kuru cena nepārsniedz 50 tūkstošus dolāru (42 930 eiro).

Kara eksperti ir nobažījušies, ka šāda cenu neatbilstība starp dārgajiem notvērējiem un lētajiem bezpilota lidaparātiem var negatīvi ietekmēt NATO gaisa aizsardzību pilna mēroga karā.

Jermalavičus uzskata, ka, lai atrisinātu šo problēmu, jaunuzņēmumiem jāieņem centrālā loma bezpilota lidaparātu aizsardzības stratēģijās, ņemot vērā, ka dronu uzbrukumi ir iemesls līdz 80% zaudējumu mūsdienu kaujas operācijās. "Jaunuzņēmumi izjauc modeļus, saskaņā ar kuriem mūsu iepirkumu sistēmas un mūsu aizsardzības uzņēmumi darbojas desmitiem gadu," viņš saka, piebilstot, ka tie ir nepieciešami, lai paātrinātu attīstību.

Frankenburg palīdzēs atrisināt problēmu?

Viens no jaunuzņēmumiem, kas sola pieejamu un masveida bezpilota lidaparātu cīņas sistēmu, ir Igaunijas uzņēmums Frankenburg Technologies, kas atrodas Tallinā un kam ir biroji Apvienotajā Karalistē, Ukrainā, Latvijā un Lietuvē.

Mazāk nekā gada laikā uzņēmums Frankenburg izstrādāja pretgaisa aizsardzības platformas prototipu, kuru uzņēmuma izpilddirektors Krasti Salm pozicionē kā risinājumu, kas palīdzēs pārvarēt "vislielāko neaizsargātību" NATO. "Viss, ko Krievija palaidīs pret Ukrainu un potenciāli var palaist pret mērķiem Eiropā, ir kārtīgi lētāk nekā viss, ko mēs varam tos notriekt," viņš sacīja DW. Pēc Salma teiktā, projekta mērķis ir padarīt Frankenburg sistēmu desmit reizes lētāku nekā esošās īsās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas, piemēram, amerikāņu vadāmās raķetes "gaisa-gaisa" Sidewinder.

Pašlaik Frankenburg ir saņēmusi pasūtījumu no vienas NATO valsts un cer drīzumā uzsākt ražošanu simtiem notvērēju raķešu nedēļā, pateicoties martā saņemtajiem 4 miljonu eiro ieguldījumiem.

Saskaņā ar britu laikrakstu Financial Times, kopš pagājušā gada jaunuzņēmumi, kas specializējas bezpilota lidaparātos un robotikā, piesaista vairāk nekā pusi no visa riska kapitāla Eiropas aizsardzības sektorā. Tāpēc nav pārsteigums, ka trīs no četriem Eiropas aizsardzības jaunuzņēmumiem ar tirgus kapitalizāciju virs 1 miljarda eiro ir bezpilota lidaparātu ražotāji, tostarp Vācijas uzņēmumi Helsing un Quantum Systems, kā arī Portugāles Tekever.

Kur ir jaunuzņēmumu vājums

Rietumu militārie eksperti no vienas puses ir acīmredzami ieinteresēti lētos un efektīvos risinājumos, no otras puses, izrāda noteiktu piesardzību attiecībā uz ieguldījumiem galvenokārt nepārbaudītās tehnoloģijās, jo tradicionāli nav tendēti uz risku. "(Investori un aizsardzības ministrijas. - Red.) vēlas iegādāties gatavu produktu ar pārbaudītu ilgtermiņa atbalstu," saka jaunuzņēmuma Harlequin Defense vadītājs lietuvietis Ritis Mikalauskas.

Jermalavičus uzskata, ka piesardzība ir saistīta arī ar nenoteiktību attiecībā uz jaunuzņēmumu ilgtspēju un ilgtermiņa pastāvēšanu. "Ja es nopirkšu no jaunuzņēmuma daudz ko, bet tas bankrotēs pēc diviem gadiem, kas atbalstīs tā ražošanas jaudas, apkalpos, piegādās rezerves daļas un modernizēs?" viņš jautā.

Vēl viena problēma, ar kuru saskaras jaunuzņēmumi, ir pieaugošā konkurence, saka Mikalauskas. "Jau vairāk nekā gadu aizsardzības konferencēs izskan šāda joks: "Visiem un katram ir jaunuzņēmums, kas nodarbojas ar dronu izstrādi," viņš pastāstīja DW.

Izskatās, ka jaunu uzņēmumu parādīšanās katru nedēļu, kas nodarbojas ar bezpilota lidaparātu izstrādi, arī rada jautājumu: vai Eiropā ir pietiekams pieprasījums pēc bezpilota lidaparātiem, lai apmierinātu piegādes vajadzības? Piemēram, Vācijas militārās iestādes plāno līdz desmitgades beigām iegādāties tikai 8300 bezpilota sistēmas - daudz mazāk nekā citās NATO valstīs.

Tomēr militārā tehnoloģiju riska kapitāla fonda DarkStar līdzīpašnieks Kaspars Gerings uzskata, ka šīs bažas ir nepamatotas. Šis fonds cenšas apvienot veiksmīgu jaunuzņēmumu dibinātāju, militāro ekspertu, investoru un tehnisko vadītāju pieredzi. "Igaunija veic vairāku gadu iepirkumu par 400 miljoniem eiro par barošanas munīcijas izstrādi, kas ietver noteiktus bezpilota lidaparātu tipus," Gerings pastāstīja DW. "Un iepirkumu skaits, kas saistīts ar bezpilota lidaparātiem, pieaug visā ES."

NATO austrumu flanga valstis, tostarp Igaunija, sākušas piesaistīt jaunuzņēmumus, lai izveidotu tā saukto "dronu sienu". Tiek gaidīts, ka Eiropas Savienības iniciatīva ietvers radarus, akustiskos sensorus, mobilās kameras, traucētājus un bezpilota lidaparātu notvērējus.

Jaunuzņēmumiem jāpārbauda kaujās Ukrainā

Frankenburg un citi rietumu jaunuzņēmumi arī ir izveidojuši ciešas saites ar Ukrainas militārajiem spēkiem, kas ļauj tiem ātrāk un precīzāk reaģēt uz pastāvīgi mainīgajiem kaujas apstākļiem nekā ilgi pastāvošām aizsardzības kompānijām un jaunuzņēmumiem bez šādām saitēm. Pēc Salma teiktā, Frankenburg notvērēji "nav neviena aspekta, uz kuru neietekmētu informācija no kaujas lauka, kas iegūta Ukrainā".

Šāda brīva piekļuve ir tas, kas atšķir labu no slikta, uzskata Jermalavičus no Starptautiskā aizsardzības un drošības centra. "Ukrainai ir milzīgs datu apjoms, kas savākts operāciju laikā, izmantojot bezpilota lidaparātus, bet parasti tās to nesniedz ārvalstu aizsardzības uzņēmumiem militārā stāvokļa ierobežojumu dēļ," viņš sacīja. "Tāpēc bez ciešām saitēm ar kaujas vienībām ir jautājums, cik lielā mērā ārvalstu produkti var atbilst realitātei kaujas laukā."

Vai Eiropas jaunuzņēmumiem būs izšķiroša priekšrocība?

Eiropas jaunuzņēmumu spēja spēlēt izšķirošu lomu pret potenciālajiem Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem arī ir atkarīga no tā, cik lielā mērā ES valstu valdības samazinās birokrātiju un jau miera laikā izveidos tiesisko pamatu uzņēmumu darbībai kara laikā, uzskata Mihails Rudominskis, kurš 2022. gadā kļuva par ukraiņu jaunuzņēmuma Himera līdzdibinātāju, kas ražo aizsargātas taktiskās sakaru sistēmas, kas ir izturīgas pret elektroniskās cīņas līdzekļiem.

"Pilna mēroga Krievijas iebrukuma sākumā mums nācās ignorēt vairākus ierobežojošus likumus, kas kavēja inovatīvu aizsardzības risinājumu izstrādi," saka 25 gadus vecais speciālists, aicinot NATO valstis "būt gatavām likumu kopumam gadījumā, ja sāksies kaujas darbības, lai izvairītos no ierobežojumiem savas ieroču funkcionalitātei."

BB.LV redakcija
0
0
0
0
0
0

Atstāt komentāru

LASI VĒL