Krievijas ēnu armija: vienreizējie aģenti špionē Vācijā 0 56

Maskava arvien biežāk uzbrūk Vācijai hibrīdvidē: izmantojot špionāžu, dezinformāciju un, iespējams, bezpilota lidaparātu lidojumus. Saskaņā ar federālā kanclera Frīdriha Mercea (CDU) teikto, Vācija, iespējams, nav karā, bet arī nav pilnīgā mierā.

Pēdējās pāris nedēļas ir bijušas apēnotas ar bezpilota lidaparātu lidojumiem virs militārās, kritiskās un civilo infrastruktūru objektiem, piemēram, Minhenes lidostas. Kanclers un aizsardzības ministrs Boriss Pistolijs (SPD) apsūdzēja Krieviju par saistību ar dažiem no šiem lidojumiem.

Tajā pašā laikā joprojām nav skaidrs, kurš tieši vadīja bezpilota lidaparātus. Lai to noskaidrotu, ir nepieciešams noķert bezpilota lidaparātu operatorus. Līdz šim, šķiet, neviens no bezpilota lidaparātiem nav izdevies atklāt. Bet acīmredzot pastāv divi lidojumu veidi: profesionāli lidojumi, izmantojot lielus bezpilota lidaparātus, un amatieru lidojumi, izmantojot komerciāli pieejamus mazus modeļus.

Attiecībā uz pēdējiem pastāv aizdomas, ka dažus lidojumus varēja veikt tā sauktie "vienreizējie aģenti", kas pazīstami arī kā "zemā līmeņa aģenti".

Vienreizējie aģenti: ātra izvēršana, augsts risks

Nesen Federālā konstitūcijas aizsardzības birojs, Federālā izlūkošanas dienests (BND), Federālā kriminālpolicija (BKA) un Militārās pretizlūkošanas dienests (MAD) publicēja brīdinājumu, kurā ieteica cilvēkiem neļaut sevi pieņemt darbā kā "vienreizējus aģentus" no svešām personām.

Runājam par cilvēkiem, kurus parasti pieņem darbā caur sociālajiem tīkliem, lai veiktu "sīkus" un "vieglus" uzdevumus, piemēram, īpašuma bojāšanu, špionāžu vai dedzināšanu, par salīdzinoši nelielu naudu.

"Vienreizējie aģenti parasti tiek izmantoti jūtamu darbību veikšanai," skaidro intervijā Euronews doktors Kristofers Nērings, dezinformācijas eksperts un Kiberizlūkošanas institūta izlūkošanas direktors.

Viņš atzīst, ka, lai arī šie aģenti nodarbojas ar izlūkošanu, viņus nevar saukt par špioniem, jo špionāža nozīmē slēptu informācijas vākšanu. "Tas nav gluži tas, kam viņus izmanto," saka Nērings, piebilstot, ka, nevis vākt informāciju, viņi dedzina priekšmetus, līmē uz sienām propagandas uzlīmes, zīmē uz virsmām grafiti vai bojā īpašumu.

Vai ideoloģija ir pietiekama, lai kļūtu par zemā līmeņa aģentu?

Terorisma eksperts un projekta "Pretterorisma pasākumi" vadītājs doktors Hans Jakobs Šindlers intervijā Euronews skaidro, ka šos "aģentus" pieņem darbā tikai vienam mērķim: lai viņi nezinātu par Krievijas specdienestu struktūrām Vācijā un Eiropā. Viņi darbojas ne tikai Vācijā, bet arī visā Eiropā.

Tāpēc svešajiem spēlētājiem, tostarp Krievijai, viņi sniedz anonimitātes priekšrocību. Parasti viņus atrod caur Krievijai draudzīgiem Telegram kanāliem, kuros viņi piesaista uzmanību ar prokrieviskiem paziņojumiem. Pēc tam ar aģentiem, kuri, pēc Šindlera teiktā, parasti ir vīrieši ar zemu izglītību, sazinās un pieņem darbā.

"Patiesībā tas ir vienkārši cilvēka meklējums, kurš vai nu ideoloģiski motivēts palīdzēt, vai ir finansiāli ieinteresēts - ideāli abi divi," saka Šindlers. Tajā pašā laikā, pēc Šindlera teiktā, ir maz ticams, ka kāds uzņemas šo uzdevumu tikai ideoloģisku iemeslu dēļ, jo nauda vienmēr spēlē lomu. "Smagas ekonomiskās apstākļi plus ideoloģiskā tuvība - tas ir praktiski ideāls komplekts," piebilst terorisma eksperts.

Jautājums par vienreizējiem aģentiem ir relatīvi vienkāršs, uzskata Šindlers. Runājam par pēc iespējas lielāka skaita sīku operāciju veikšanu, kuras var darboties lielā mērogā, bet tajā pašā laikā ir lētas un, protams, minimizē risku Krievijas pusei, viņš skaidro.

Nērings piekrīt viņam, apstiprinot, ka aģentu darbības parasti "nav ļoti sarežģītas". Kad runa ir par diversijas operācijām, tās bieži ir mazā mērogā, salīdzinoši nodarot nelielu kaitējumu, kuru skaits rada nenodrošinātības sajūtu. "Hibrīdkarš nav vērsts uz to, lai sagrautu Vāciju vai NATO, bet gan lai politiski vājinātu gribu aizsardzībai, radot milzīgu nenodrošinātības sajūtu," saka Nērings.

Daudzas no viņu darbībām var šķist nekaitīgas pirmajā mirklī, bet tās tiek uzskatītas par priekšvēstnešiem turpmākai eskalācijai.

Kā izskatās šie sabotāžas akti?

Izvēlēšanās kampaņas sākumā gada sākumā vairāk nekā 270 automašīnas vairākās federālajās zemēs tika aplīmētas ar būvniecības putām un rotātas ar uzlīmēm, kurās attēlots "zaļo" kanclera kandidāta Roberta Hābeka seja un sauklis "Esi zaļāks".

Sākotnēji tika aizdomas par klimata aktīvistiem, bet, saskaņā ar izmeklēšanu, ko veica Spiegel, tiek pieņemts, ka tā bija Krievijas diversija - ar mērķi izraisīt noskaņojumu pret "zaļajiem" un viņu kanclera kandidātu.

Uzmanības centrā ir arī militārā atbalsta sniegšana Ukrainai. Nesen kļuva zināms, ka Krievijas bezpilota lidaparāti špionēja ieroču piegādes uz Ukrainu. Šādiem darbiem tiek izmantoti arī vienreizējie aģenti, tostarp Dīters S. un Aleksandrs J., kuriem nācās par to atbildēt Minhenes Augstākajā reģionālajā tiesā.

Apsūdzība pret Dīteri S. ir tāda, ka viņš solīja savam saziņas partnerim veikt sprādzienus un dedzināšanu militārās infrastruktūras un rūpniecības objektos Vācijā. Saskaņā ar izmeklēšanu, Aleksandrs J. viņam palīdzēja.

Ziņots, ka viņš izpētīja potenciālās mērķus un nosūtīja savam saziņas partnerim attēlus un videomateriālus, piemēram, militāro transportu. Saskaņā ar apsūdzības rakstu plāni bija vērsti uz to, lai traucētu Vācijai sniegt atbalstu Ukrainai. Kā viena no iespējamām mērķiem tika minēta dzelzceļa līnija, pa kuru tika transportēti ieroči.

Anonimitāte internetā ļauj svešiem aktoriem noslēpt pēdas līdzīgiem pasākumiem un padarīt sevi "neizsekojamus". Ja algots aģents tiek noķerts viņa diversijas vai špionāžas misijā, kā Dītera S. gadījumā, atbildība par noziegumu gulstas tikai uz viņu pašu.

Kā pret "vienreizējiem aģentiem" izturas viņu darba devēji?

Saskaņā ar izlūkošanas dienestu datiem Krievija arvien biežāk izmanto neapmācītus palīgus. Iemesls ir vienkāršs: sākoties agresīvai karam pret Ukrainu, Krievijas specdienestiem kļuva arvien grūtāk iekļaut savus aģentus Vācijā.

Lai gan precīzs skaitlis nav zināms, saskaņā ar dažādiem datiem kopš plaša mēroga iebrukuma Ukrainā no Vācijas ir izraidīti vismaz 60 Krievijas diplomāti. Ne katrs Krievijas diplomats automātiski kļūst par špionu, bet daudzas Rietumu izlūkošanas aģentūras uzskata, ka daži diplomāti ir iesaistīti špionāžā. Viņi izmanto imunitāti un oficiāli ir akreditēti politisko, ekonomisko vai kultūras uzdevumu veikšanai.

Tādēļ šī ierobežojuma dēļ "zemā līmeņa aģentu" izmantošanu specdienestu aprindās sauc arī par "izmisuma aktu".

"Vienreizējie aģenti šajā ziņā tiek izmesti," skaidro Šindlers, piebilstot, ka Krievijas pusei nav vienalga par īstermiņa aģentu likteni. "Viņi ir ieinteresēti tikai radīt drošības apdraudējumu un vākt informāciju."

Noziegumi tiek sodīti ar "antikonstitucionālu sabotāžu" ar cietumsodu līdz pieciem gadiem līdz "aģentūras darbībai slepenajā dienestā" īpaši smagos gadījumos ar cietumsodu līdz desmit gadiem.

Līdz šim izmeklētājiem parasti izdevās noķert tikai aizdomās turētos "vienreizējos aģentus", bet ne tos, kuri pasūtīja sabotāžas aktus. Saskaņā ar izmeklēšanu, ko veica televīzijas kanāls ZDF frontal, tā ir pastāvīga dilemmā Vācijas konstitūcijas aizsardzības birojam: pat pēc rūpīgas izmeklēšanas bieži nav iespējams noteikt aizdomās turēto vainu līdz galam.