Minhenes ekonomikas pētījumu institūta ifo vadītājs Klemenss Fusts brīdināja par riska 'itāļu scenārija' Vācijas ekonomikai. Viņš aicināja uz steidzamām reformām, lai apturētu labklājības kritumu.
Minhenes ekonomikas pētījumu institūta ifo vadītājs Klemenss Fusts (Clemens Fuest) brīdināja par nopietnu ekonomikas krituma draudu Vācijā. "Vācija jau daudzus gadus atrodas ekonomiskā kritumā. Situācija ir kļuvusi patiesi dramatiskā," sacīja Fusts intervijā nedēļas žurnālam Bild am Sonntag, kas tika publicēta svētdien, 26. oktobrī.
Korporatīvās investīcijas Vācijā - minimālā līmenī pēdējo 10 gadu laikā
Saskaņā ar ifo datiem kopš 2015. gada valsts izdevumi ir pieauguši par vairāk nekā 25%, bet privāto uzņēmumu investīcijas kopš 2021. gada samazinās un pašlaik ir atgriezušās desmit gadu senā līmenī. Ja 2015.-2020. gadā šie divi rādītāji aptuveni sakrita, tad tagad valsts izdevumi ir par 25 miljardiem eiro augstāki nekā korporatīvās investīcijas. Turklāt Vācijas IKP ir iestrēdzis 2017.-2018. gada līmenī un praktiski neaug.
Fusts uzsvēra, ka tādēļ Vācijas ekonomiskā labklājība ir tiešā apdraudējumā. "Mazāk privāto investīciju nozīmē vidējā termiņā mazāk izaugsmes, mazāk nodokļu ieņēmumu. Un, līdz ar to, mazāk līdzekļu valsts pakalpojumiem," skaidroja ekonomists.
Viņa teiktā, vidējais dzīves līmenis valstī jau sen neaug, kas pastiprina sociālo šķelšanos. "Daudzi pilsoņi jau izjūt dzīves līmeņa kritumu, kamēr citiem tas pieaug. Vācijai draud 'itāļu apstākļi'," brīdināja Fusts.
Aicinājums uz reformām un birokrātijas samazināšanu Vācijā
Klemenss Fusts aicināja Vācijas valdību līdz 2026. gada pavasarim izstrādāt "visaptverošu reformu programmu", kas pārsniegtu koalīcijas vienošanos. Viņa teiktā, šādam plānam jāietver sociālās reformas, tostarp pensionēšanās stāža atcelšana māmiņām. "Tā vietā valdībai konsekventi jāstrādā pie tā, lai sociālie maksājumi vairs nepieaugtu," uzsvēra viņš.
ifo vadītājs piedāvāja atbrīvot uzņēmumus no pārmērīgas birokrātijas - piemēram, atcelt prasības attiecībā uz CO₂ emisiju, piegādes ķēdēm un minimālo algu. "Viss šis rada tikai izmaksas, bet nenodrošina labumu," atzīmēja Fusts. Viņa aplēses liecina, ka šādi pasākumi varētu katru gadu Vācijas ekonomikai nodrošināt līdz 146 miljardiem eiro papildu labklājības.
