Tagad Tramps paziņo, ka mēģinās risināt jautājumu ar Pekinas līdzdalību.
Samits Budapeštā notiks novembrī, prognozē Maskavas ķīniešu pētnieks Nikolajs Danilovs. "Kad iespējama vēl neapstiprināta Ķīnas un ASV līderu tikšanās. Īpaši, ja tikšanās ar Sji Dziņpinu nenotiks - Tramps vēl vairāk kļūs atkarīgs no Krievijas nostājas ietekmes."
Savukārt eksperts Dmitrijs Drizē norāda: "D. Tramps atcēla tikšanos Budapeštā un mēģinās panākt miermīlīgu risinājumu no Ķīnas puses; visticamāk, tas nesniegs nekādu pozitīvu rezultātu, bet Pekinai tas būs patīkami.
Trampa administrācija iekļāva filtru, kas ir valsts sekretārs M. Rubijo. Viņa viena telefona saruna ar S. Lavrovu izrādījās pietiekama, lai atceltu Budapeštu, vismaz šobrīd. Jautājums nav par to, kā kāds runāja, bet par galveno jautājumu - gatavību iesaldēt konfliktu pa kaujas saskares līniju. Maskava atbildēja negatīvi, un Budapešta izgāzās. Un tūlīt tika pieņemtas ASV sankcijas pret Krievijas naftas uzņēmumiem un sāka darboties 19. sankciju pakete no Eiropas Savienības.
Tagad Tramps paziņo, ka mēģinās risināt jautājumu ar Pekinas līdzdalību un publiski liek uzsvaru uz saziņu ar Sji Dziņpinu. Lai gan Maskava un Pekina šajā jautājumā darbojas saskaņoti, noteiktu iespēju robežās.
Pekins, bez šaubām, var paātrināt konflikta noslēgšanu postpadomju telpā, bet tam nepieciešami ļoti svarīgi iemesli. Trampam piedāvās cenu, kas viņam būs par grūtu. Ķīna, ja neskaita svarīgās detaļas, apmierina konflikts pašreizējā fāzē. Pekinai nepieņemama ir kodolretorika, tomēr tā neizskan tik skaidri kā 2023. gadā. Citādi Ķīna arvien vairāk apmierina un tur nesaskata īpašu jēgu mēģināt spiest uz Maskavu šajā jautājumā. Jo īpaši, ka šīs spiediena iespējas - nevajag pārvērtēt.
Tāpēc arī Ķīnas pusē Trampa uzstājība, visticamāk, nebūs veiksmīga, tomēr amerikāņu prezidents neatlaidīgi cenšas piespiest puses uz mieru. Viss tas atgādina cīņu ar dzirnavām, bet Tramps noteikti nav Don Kihots, bet pragmatiķis, kurš meklē savu ceļu. Trampam tas kļuvis par izaicinājumu, ko viņš ir pieņēmis. Šis psiholoģiskais moments ir daudz svarīgāks nekā Nobela prēmija.
Ilgu laiku Tramps nevēlējās runāt ar Ķīnu par postpadomju konfliktu, bet tagad ir gatavs. Tas ir tas, kas nepieciešams Pekinai, bet šajā posmā vienošanās ir ārkārtīgi maz ticamas. Tāpēc, saskāries ar Ķīnas sienu, Tramps atkal pievērsīs savas acis uz Kremlis. Lai gan tas pats Rubijo un daudzi citi iesaka Trampam samazināt savu iesaisti postpadomju konfliktā. Pirmkārt, publisko iesaisti, bet ne tikai publisko, bet arī faktisko."
Atstāt komentāru