Amerikāņu prezidents Donalds Tramps pēc deviņiem mēnešiem otrajā termiņā paziņoja par pirmajām sankcijām pret Krieviju par agresiju pret Ukrainu. Apjoms, laiks un notikuma detaļas lika ekspertiem aizdomāties, ka Tramps pagaidām nav gatavs atvērt otro fronti ekonomiskajā karā ar Kremlis, bet sankcijas ir vērstas uz citiem mērķiem. Kādi?
Līdz karam ASV un Eiropa ieviesa sankcijas vienotā balsī, tomēr ar Trampa atgriešanos Baltajā namā Amerika pārtrauca palielināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju un neatbalstīja nevienu Eiropas Savienības un Lielbritānijas sankciju paketi, raksta BBC. Tramps teica, ka jaunie ierobežojumi apdraudēs viņa sarunu panākumus ar Vladimiru Putinu par kara izbeigšanu Ukrainā.
Bet šīs sarunas ir nonākušas strupceļā, un trešdien Tramps paziņoja, ka viņa pacietība ir beigusies. Viņš ieviesa sankcijas pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām — "Rosneft" un "Lukoil", bet piebilda, ka, ja Putins saprātīgi rīkosies, ierobežojumi tiks ātri atcelti.
Sankcijas nodarīs kaitējumu galvenajai Krievijas eksporta nozarei, tomēr pagaidām tās ir tikai brīdinājuma šāviens, nevis plaša mēroga uzbrukums, brīdina eksperti.
Pirmkārt, sankcijas stāsies spēkā tikai pēc mēneša, un šajā laikā Trampam ir iespēja pārdomāt. Otrkārt, Tramps joprojām neatbalsta Eiropas sankcijas pret Krievijas naftu un nesadala ES apņemšanos konfiscēt Rietumos iesaldētos Krievijas zeltu un valūtu rezervju līdzekļus. Treškārt, viņš nav mainījis nostāju attiecībā uz ieroču piegādēm Ukrainai.
Un visbeidzot, paziņojums par gaidāmajām sankcijām pret daļu Krievijas naftas nozares, kas stāsies spēkā pēc mēneša, atbalstīja krītošās naftas cenas, kas ir izdevīgas vispirms lielākajam naftas ražotājam pasaulē — Amerikas Savienotajām Valstīm.
Līdz šim Amerika — gan Džo Baidena, gan Trampa laikā — atturējās no pilnīga embargo uz Krievijas naftu tieši bažās par benzīna cenu pieaugumu un iedzīvotāju neapmierinātību. Tagad situācija ir mainījusies: tirgū ir pārmērība naftas, un krītošās cenas apdraud jau amerikāņu naftas ražotājus. Sankcijas pret galveno konkurentu naftas tirgū ir kā nekad piemērotas.
Tomēr pat ja ekonomisko efektu izvēlētajām Trampa sankcijām šobrīd novērtēt nav iespējams, politiski tās ir svarīgs signāls, uzskata Rūta Deiermonda, Krievijas eksperte no Londonas Karaliskā koledža.
"Paziņojums par sankcijām nav tik svarīgs no materiālajiem sekām viedokļa, cik no signāla, ko tas sūta. Signāla, ka Trampa administrācija beidzot ir gatava izdarīt tiešu spiedienu uz Krieviju," viņa uzsver.
Kādi varētu būt sekas
Divas lielākās Krievijas naftas kompānijas riskē kļūt par izstumtajām pircējiem un pārvadātājiem viņu naftai un zaudēt atlikušos aktīvus ārvalstīs. Tomēr viņām ir laiks pielāgoties jaunajiem apstākļiem un minimizēt zaudējumus.
Tramps ir devis visiem "Rosneft" un "Lukoil" partneriem termiņu līdz 21. novembrim, lai pārtrauktu attiecības vai nonāktu zem ASV otrajām sankcijām. Patiesībā šīs sankcijas nav automātiskas, un katru atsevišķo gadījumu izskatīs ASV Finanšu ministrija, kas savā preses relīzē norādīja, ka "galvenais sankciju mērķis nav sodīt, bet panākt uzvedības izmaiņas".
Tāpēc, cik nopietnas ir šīs sankcijas, mēs uzzināsim tikai 21. novembrī, ja Putins līdz tam laikam nepārliecinās Trampu, ka viņš ir mainījis uzvedību uz labo pusi. Tikai tad, kad Tramps sāks ieviest otrās sankcijas pret pārvadātājiem un Krievijas naftas pircējiem, vispirms Ķīnā, eksperti noticēs, ka viņš ir pārgājis no draudiem pie darbiem.
Atstāt komentāru