Eiropas Savienības (ES) migrācijas politika ir jāizskata no jauna, lai skaidrāk nošķirtu militāros bēgļus un ekonomiskos migrantus, trešdien pēc tikšanās ar prezidentu Edgaru Rinkēviču paziņoja premjerministre Evika Siliņa.
Viņa norādīja, ka ES migrācijas politika neatbilst mūsdienu drošības situācijai un hibrīda draudiem, tāpēc ir nepieciešams nošķirt militāros bēgļus un ekonomiskos migrantus, kurus nevar viennozīmīgi uzskatīt par patvēruma meklētājiem.
Siliņa uzsvēra, ka pašreizējā ES migrācijas un migrantu atgriešanas politika nav pietiekami efektīva, tāpēc maijā Latvija un vēl astoņas ES valstis vērsās pie Eiropas Komisijas ar aicinājumu paātrināt migrācijas problēmu risināšanu.
"Latvija savās robežās saskaras ar hibrīda draudiem, bet Eiropā šādas tēmas pašlaik netiek aktualizētas ne dokumentos, ne ANO Bēgļu konvencijā," teica Siliņa.
Šodien premjerministre dosies uz Eiropadomes sēdi, kurā iniciatīvas parakstījušās valstis rīkos tikšanos, lai saskaņotu iespējamos starptautisko dokumentu grozījumus. Siliņa norādīja, ka kopš ANO Bēgļu konvencijas stāšanās spēkā ir pagājuši vairāk nekā 50 gadi, un kopš tā laika ir mainījusies izpratne par to, kam vispirms jāsniedz palīdzība.
"Cilvēki, kuri ekonomisku iemeslu dēļ meklē labākas karjeras un dzīves iespējas, nevar tikt uzskatīti par patvēruma meklētājiem," teica premjere, uzsverot, ka palīdzība vispirms jāsniedz tiem, kuri bēg no kara, piemēram, kā to dara Latvija, atbalstot Ukrainas iedzīvotājus.
