Kāpēc Zalužnijs nepiekrīt Zelenskim, un vai viņš kļūs par prezidentu 0 214

Rietumu prese sauc Ukrainas vēstnieku Apvienotajā Karalistē Valēriju Zalužniju par iespējamo kandidātu uz Ukrainas prezidenta amatu vai pat par nākamo prezidentu, taču pats bijušais Ukrainas bruņoto spēku komandieris nekad publiski nav paziņojis par savām politiskajām ambīcijām. Zalužnija rezidence Londonā ir kļuvusi par svētceļojuma vietu Ukrainas ekonomiskās elites, politiķu un karavīru, gan bijušo, gan esošo, pārstāvjiem. Tajā pašā laikā Zalužnijs ir vienīgais augstākajos varas ešelonos, kurš turpina publiski analizēt militāro darbību gaitu un prognozēt to attīstību.

Pozicionālais strupceļš

2023. gadā Zalužnijs sniedza atklātu interviju žurnālam The Economist, kurā atzina, ka "dziļa un skaista Ukrainas bruņoto spēku izlaušanās nebūs". Pēc tam tika publicēts raksts, kurā viņš aicināja Ukrainu pāriet uz pilnīgu aizsardzību. Bruņoto spēku komandiera publikācijas izraisīja šoku ES un ASV starp atbalstītājiem militāro darbību atbalstam.

Zalužnija analīze bija pretrunā izplatītajam Rietumos uzskatam, ka ir jāpalielina finansējums Ukrainai, jānodrošina Ukrainas bruņotajiem spēkiem F-16 iznīcinātāji un krievu aizsardzība sāks plaisāt. Tā arī pretrunēja pozīcijai, ko ieņēma Volodimirs Zelenskis un viņa birojs. Tajā laikā Ukrainas prezidents aktīvi ceļoja pa pasauli, pieprasot jaunu ieroču un finansējuma piegādes, bet viņa birojs uzturēja informācijas spriedzi nacionālā telemaratona ēterā, pārliecinot, ka drīz Ukrainas bruņotie spēki būs Krimā.

Zalužnijs tomēr pasludināja pozicionālo strupceļu un faktiski aicināja Ukrainu atteikties no uzbrukuma darbībām un 2024. gadā pāriet uz "stratēģiju stratēģiskai aizsardzībai", ko izstrādājusi viņa štābs. Tas, pēc viņa domām, dotu Ukrainai iespēju un laiku "pārņemt tehnoloģisko iniciatīvu" kaujas laukā.

"Viss ir izveidojies citādi," šodien sūdzas Zalužnijs savās jaunajās intervijās. Patiesi, vietā aizsardzības Zelenskis personīgi sāka dot norādījumus karavīriem un neatteicās no idejas izlauzties uz Krimu, kā arī atgūt kontroli pār Bahmutu. Līdz 2024. gadam elites 3. uzbrukuma brigāde Ukrainas bruņotajos spēkos mēģināja veikt kontruzbrukumu Kļeščejevkas apgabalā Bahmutas flangā, taču pēc neveiksmes atkāpās atjaunošanai. Paralēli no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada 17. jūlijam speciālo vienību spēki veica operāciju ar izsēšanos Krinkos — mazā ciematā Hersonas apgabalā. Izveidot platformu uzbrukuma attīstībai virzienā uz Krimu Ukrainas bruņotajiem spēkiem neizdevās, un operācija pārvērtās par iknedēļas desanta izsēšanu, kas centās izdzīvot ciemata drupās. Maigākais, ko par šo operāciju teica Ukrainas karavīri, bija tas, ka tā bija elle. Saskaņā ar oficiālajiem datiem bezvēsts pazuda 788 desanta dalībnieki Krinkos, bojāgājušo skaits netiek norādīts. Tomēr Krinkas deva iespēju vairāk nekā sešus mēnešus starptautiskajā arēnā runāt par to, ka Hersonas apgabalā notiek uzbrukuma operācija Krievijas kontrolētajā Dņepras krastā.

Šodien, ņemot vērā Zelenska lūgumus Donaldam Trampam par "Tomahawk" raķešu nodošanu, kas it kā būs jauns Ukrainas iznākšanas uz 1991. gada robežām iespējas, atkal tika publicēts Zalužnija raksts, kas saucas "Inovāciju loma kā ilgtspējīgas pretestības stratēģijas pamats". Tajā ģenerālis vēlreiz pretrunā Zelenska pozīcijai un apgalvo, ka nekas nav mainījies, situācija joprojām ir pozicionālā strupceļā, turklāt viņš uzskata, ka tā "ir izdevīga ienaidniekam" — proti, Krievijai. Par tālajām raķetēm, kā arī citu "brīnumieroču", kas "liks ienaidniekam bēgt", Zalužnijs nemin. Pat tieši pretēji, viņš raksta, ka pastāv apdraudējums Ukrainas valsts pastāvēšanai, un Krievija ir tuvāk iznākšanai no strupceļa nekā Ukraina.

"Es atkārtoju, ka faktiski gan Krievijas, gan Ukrainas bruņotie spēki patiešām ir nonākuši pozicionālā strupceļā, līdzīgā tam, kas bija Pirmajā pasaules karā," raksta ģenerālis. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka "neskatoties uz kopējo frontes līnijas izturību, notiek lēna, dažreiz lokāla, bet dažreiz plašāka virzība" Krievijas bruņotajiem spēkiem.

"Izolēts taktiskais izlaušanās nesniedz operatīvu panākumu uzbrūkošajai pusei," raksta ģenerālis, domājot par veiksmīgām Krievijas bruņoto spēku operācijām Avdijivkā, pie Sužas, Očeretino un pie Dobropoles. Karaspēka iziešana operatīvajā telpā pagaidām nav iespējama, un bez tās nevarēs pielietot arī visefektīvāko manevra formu — aplenkumu, viņš secina.

Tieši masveida abu pušu izlūkošanas un uzbrukuma dronu izmantošana Zalužnijs savos rakstos un intervijās sauc par galveno šķērsli iznākšanai no strupceļa. Dēļ droniem vairs nav iespējams veikt pārsteiguma uzbrukumu, lai izlauztos cauri aizsardzības līnijām.

"Ir izveidojušies apstākļi, kas neizbēgami atklāj jebkuru uzbrukuma grupu koncentrāciju gan kaujas saskares līnijas apgabalā, gan aizmugurē. Viss tas tiek papildināts ar uzbrukumu ar tālajiem precīzajiem un kasetņu ieročiem, un atklātā rezervju izvietojuma atrašana ļauj viegli noteikt uzbrukuma virzienus," uzskata ģenerālis.

Izejas meklējumi: optiskais šķiedrs, infiltrācija

Saskaņā ar Zalužnija teikto, Krievijā notiek plaša militārās zinātnes darbība, lai meklētu izejas ceļus no pozicionālā strupceļa. Tās rezultāts noteiktā posmā bija plaša FPV dronu izmantošana.

Bijušais Ukrainas bruņoto spēku komandieris norāda, ka "Krievija masveidā izmantoja mazus FPV dronus un lidojošos munīcijas izstrādājumus gan aizsardzības līniju izlaušanai, gan dzīvās spēka, fortifikācijas būvju un bruņutehnikas iznīcināšanai visā frontes dziļumā".

Piemēram, tas tika izdarīts Krievijas bruņoto spēku izlaušanās laikā Očeretino (DNR). Interesanti, ka Ukrainas karavīri un Krievijas Aizsardzības ministrija izceļ galveno problēmu cīņās par Očeretino — ienaidnieka FPV dronus. Proti, tie bija galvenā spēka uzbrukumā un aizsardzībā.

"Aizsardzības spēki spēja izmantot gan tehnoloģiskās, gan taktiskās priekšrocības un pēc tam ne tikai nepieļāva taktiskā izlaušanās pārvēršanos operatīvā panākumā, bet arī vēlāk paši īstenoja taktisko virzību," uzskata ģenerālis.

Tālāk Zalužnijs fiksē jaunu Krievijas zinātnes izlaušanos — lai pārvarētu Ukrainas elektroniskās cīņas spējas, Krievijas armija sāka izmantot jaunu FPV dronu veidu — ar komandu pārsūtīšanu ne pa radioviļņiem, bet pa vadiem (optiskais šķiedrs). Pie jaunajiem droniem krievi pievienoja infiltrāciju (vai "izplūšanu"), ko Zalužnijs sauc par jauno krievu stratēģiju iznākšanai no strupceļa.

Bijušais Ukrainas bruņoto spēku komandieris un jau pusotru gadu esošais Ukrainas vēstnieks Apvienotajā Karalistē formāli ir tuvāk Bukingemas pilij, Vestminsterai un Douningstrītai nekā Kijevai. Tomēr no birojiem Ukrainas galvaspilsētas centrālajās ielās turpina saspringti sekot katram viņa solim. "Zalužnijs jau trīs gadus uztrauc..." atzīst sarunā ar medijiem anonimitātes nosacījumos viens no prezidenta Volodimira Zelenska komandas locekļiem.