ANO un ārvalstu vēstniecības atzina militāro režīmu.
Pulkvnieks Maikls Randriānīrina nodeva zvērestu kā "atdzimšanas prezidents" Madagaskaras Republikā. Iepriekš valsts Nacionālā asambleja atstādināja no varas prezidentu Andri Radzuēlīnu un nodeva valsts vadību armijai, kas atbalstīja ielu protestus pret bijušo valsts vadītāju.
Madagaskara ir lielākā pasaules valsts, kas aizņem vienu salu. Platība — 587 tūkst. km², iedzīvotāju skaits — 28,2 milj. cilvēku. Galvaspilsēta — Antananarīva.
Pulkvnieks Maikls Randriānīrina, kurš iepriekš aicināja armiju atteikties no "naudas saņemšanas par šaušanu uz draugiem, brāļiem, māsām", pieņēma zvērestu piektdien pirms Augstākās konstitucionālās tiesas tiesnešiem Antananarīvā un tika apbalvots ar Lielo krustu Nacionālajā pirmās pakāpes ordenī — apbalvojumu, kas tiek piešķirts tikai prezidentiem.
"Šī diena iezīmē vēsturisku pagrieziena punktu mūsu valstij, kuras tauta ir satraukta, virzoties uz pārmaiņām un dziļu mīlestību pret savu dzimteni. Mēs ar prieku atveram jaunu nodaļu valsts dzīvē," sacīja pulkvnieks Randriānīrina savā runā. Viņš norādīja uz sociāli ekonomiskajām problēmām, kas izveda Madagaskaras jauniešus ielās, un nosodīja "autoritatīvo režīmu" gāztā valsts vadītāja.
Kā norāda RFI korespondents Antananarīvā, tā ir pirmā Madagaskaras prezidenta inaugurācija, kas notikusi Augstākajā konstitucionālajā tiesā. Iepriekšējās ceremonijas notika stadionā, tūkstošu skatītāju priekšā. Ceremonijā piedalījās ārvalstu diplomāti, tostarp Apvienotās Karalistes, Vācijas, Ķīnas, Francijas, Šveices un Eiropas Savienības pārstāvji.
ANO ģenerālsekretārs Antonio Guterrešs iepriekš aicināja atjaunot konstitucionālo kārtību un tiesiskumu Madagaskarā. Iepriekš Āfrikas Savienība nosodīja militāro varas sagrābšanu Madagaskarā un apturēja šīs salas valsts dalību organizācijā. Francijas Ārlietu ministrija, savukārt, paziņoja par nepieciešamību saglabāt tiesiskumu un pamattiesības. Saskaņā ar RFI datiem, pulkvnieks jau ir ticies ar Krievijas vēstniecības pārstāvjiem Madagaskarā.
Varas sagrābšanas dienā pulkvnieks Maikls Randriānīrina paziņoja par vairāku valsts institūtu, tostarp Augstākās konstitucionālās tiesas, izformēšanu. Tomēr jau inaugurācijas dienā pulkvnieks nolēma neizformēt VKT un Senātu. "Lai nāktu pie varas, mēs atgriežamies pie likuma, mēs cienām likumu un mēs cienām VKT lēmumu," viņš paziņoja intervijā RFI korespondentam.
Iepriekš Augstākā konstitucionālā tiesa paziņoja, ka jauno prezidentu vēlēšanas jānotiek ne vēlāk kā 60 dienu laikā. Tomēr pats pulkvnieks Randriānīrina paziņoja, ka plāno palikt pie varas pusotru — divus gadus, lai sagatavotu konstitucionālo referendumu. "Lai organizētu vēlēšanas, nepieciešama vēlēšanu komisija un vēlētāju saraksts, ko pieņem visi," viņš skaidroja un solīja šo jautājumu apspriest ar VKT.
Pēc gandrīz trim nedēļām masveida ielu protestu Madagaskaras parlaments nobalsoja par prezidenta Andri Radzuēlīnas atstādināšanu no varas. Armija paziņoja, ka uzņemas valsts vadību. Gāztais prezidents kopā ar ģimeni pameta valsti ar Francijas militāro lidmašīnu.
Demonstrācijas Madagaskarā turpinājās no 25. septembra. Kāpēc sākās nemieri, bija ūdens un elektrības trūkums. Tāpat mediji ziņoja, ka šie protesti, galvenokārt jauniešu, ir iedvesmoti no "Z paaudzes protestiem" Nepālā un Kenijā. Ļoti ātri demonstranti sāka izvirzīt politiskus pieprasījumus, tostarp par valsts vadītāja maiņu. Varas iestādes mēģināja apspiest protestus ar spēku. Saskaņā ar ANO ziņojumu, sadursmēs gāja bojā vismaz 22 cilvēki, vairāk nekā 100 guva ievainojumus.
Madagaskara, viena no nabadzīgākajām pasaules valstīm, kas ir korupcijas skarta, piedzīvo biežus tautas sacelšanās kopš neatkarības iegūšanas no Francijas 1960. gadā. Gāztais 14. oktobra prezidents Andri Radzuēlīna nāca pie varas 2009. gada apvērsuma rezultātā ar elite militārā vienība CAPSAT palīdzību, kas arī šoreiz izrādījās izšķiroša vara varas maiņā.
Atstāt komentāru