Divdesmit valstis pieprasa no Eiropas Komisijas uzsākt afgāņu, kuri nelikumīgi dzīvo Eiropā, atgriešanu, vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā. Tajā skaitā veikt sarunas ar talibiem.
Vēstulē, kas adresēta Magnusam Brunneram, iekšlietu un migrācijas komisāram, 19 Eiropas Savienības valstis un Norvēģija apvienoja spēkus, lai izdarītu spiedienu uz Eiropas Komisiju, lai atrastu veidus, kā atgriezt afgāņu pilsoņus, kuri dzīvo Eiropā nelikumīgi, vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā. Par to sestdien paziņoja Beļģijas bēgļu un migrācijas ministre Annalena Van Bossuyt.
Daudzas ES valstis apgalvo, ka iespējas deportēt afgāņus, pat tos, kuri notiesāti par noziegumiem, trūkums, ņemot vērā formāla atgriešanās līguma neesamību ar Afganistānu kopš Talibana varas pārņemšanas 2021. gadā, apdraud ES valstu drošību un "grauj sabiedrības uzticību patvēruma politikai".
Iniciatīvu, ko vada Annalena Van Bossuyt, atbalstīja 18 citas ES valstis: Austrija, Beļģija, Bulgārija, Kipra, Čehija, Igaunija, Somija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Lietuva, Luksemburge, Malta, Nīderlande, Polija, Slovākija un Zviedrija, kā arī ārpus Eiropas Savienības esošā Norvēģija.
Viņi pieprasa, lai Eiropas Komisija izvirza afgāņu atgriešanas jautājumu kā prioritāti savā darba kārtībā, tostarp sarunas ar talibu režīmu, lai saskaņotu atgriešanas politiku.
Van Bossuyt ierosināja pastiprināt ES robežsardzes aģentūras Frontex lomu brīvprātīgu atgriešanu organizēšanā un atbalstīšanā, izmantojot ES reintegrācijas programmu. Tikmēr piespiedu atgriešanām vēstulē ieteikts prioritāti piešķirt tiem, kuri tiek uzskatīti par bīstamiem vai kuri ir izdarījuši noziegumus.
Kopš talibu varas pārņemšanas Afganistānā 2021. gadā vienīgā valsts, kas atzinuši viņus par likumīgu valdību, ir Krievija. Tomēr Vācija, ko vada konservatīvā Frīdriha Merca valdība, bija tuvu vienošanās noslēgšanai ar Talibanu par afgāņu repatriāciju, kuri veido otro lielāko patvēruma meklētāju grupu valstī, un jūlijā Merca valdība pat veica 81 afgāņa deportāciju.
Tomēr Vācijas rīcība iepriekš tika kritizēta no ANO puses, jo Afganistāna joprojām atrodas "neatgriešanās rekomendācijas" statusā, saskaņā ar ANO Bēgļu aģentūras pārstāvi Rāvinu Šamdāsani.
Tikmēr cits ANO Cilvēktiesību augstā komisāra biroja (UHNCR) darbinieks Arafats Džamals paziņoja: "Mēs turpinām fiksēt cilvēktiesību pārkāpumus Afganistānā".
