Kopš vasaras Kijiva sāka saņemt visprecīzāko informāciju par Krievijas aizmuguri.
ASV jau vairākus mēnešus nodod Ukrainai izlūkdatus, kas palīdz Kijai veikt precīzus uzbrukumus Krievijas enerģētikas objektiem: naftas pārstrādes rūpnīcām, gāzes pārstrādes rūpnīcām un citiem. Nodotā informācija, tostarp, ļauj Ukrainas karavīriem precīzāk noteikt Krievijas gaisa aizsardzības un radaru pozīcijas, kas atrodas ap naftas pārstrādes rūpnīcām. Un dod viņiem iespēju izveidot maršrutu saviem uzbrukuma bezpilota lidaparātiem tā, lai tos nenogalinātu pie rūpnīcas.
Sākotnēji par izlūkdatu sniegšanu Kijai par sekošanas radariem un gaisa aizsardzību rakstīja Financial Times, atsaucoties uz vairākiem Ukrainas un Amerikas amatpersonām. Bet šo informāciju apstiprināja sarunā ar Patiesajiem Laikiem arī Ukrainas militārais eksperts Romāns Svitan.
Viens no FT sarunbiedriem teica, ka Kijiva patstāvīgi izvēlas mērķus uzbrukumiem, bet ASV tikai palīdz viņam noteikt vājās vietas. Bet citi avoti izdevumā apgalvo, ka tieši ASV nosaka prioritāro mērķu sarakstu Kijivas uzbrukumiem Krievijai, jo uzskata šos uzbrukumus par instrumentu, kas var piespiest Kremlim sēsties pie miera sarunu galda. Romāna Svitana, Ukrainas Bruņoto spēku rezerves pulkveža, vārdiem sakot, amerikāņu eksperti patiešām labāk saprot Krievijas naftas loģistiku un tāpēc sniedz padomus, kur trāpīt konkrētajā brīdī, lai uzbrukums būtu efektīvāks. "Bet mēs (Ukraina) paši nosakām, kur prioritārāk trāpīt," komentē Ukrainas eksperts FT raksta apgalvojumus.
— Mēs zinām, ka pavasarī ASV pārtrauca izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu. Bet, šķiet, dati par Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un vispār objektiem Krievijas teritorijā ASV Ukrainai nekad iepriekš nav nodoti. Vai es kļūdos?
— Bija informācijas nodošana, galvenokārt saistīta ar frontes posmiem. To nodošanu tieši amerikāņi arī pārtrauca pavasarī. Kāpēc mums tas bija svarīgi? Mums bija jāizprot, no kurienes, kādā daudzumā, kādu radio atbalstu, gaisa atbalstu izmanto Krievijas spēki uzbrukuma un aizsardzības operācijās. Tas bija svarīgi dati.
Savukārt dati, kas saistīti, piemēram, ar Krievijas aizmugures daļām, mēs nekad neesam saņēmuši. Sākām saņemt tikai šī gada vasarā, kaut kur no jūlija-augusta, tiklīdz sākās sagatavošanās uzbrukumiem uz naftas pārstrādes rūpnīcām. Jūlijā bija sagatavošanās, un augustā mēs sākām strādāt pie Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
— Un tas nav vienkārši dati par to, ka tāda rūpnīca atrodas tur un tur?
— Tas ir amerikāņu informācija par Krievijas zenītraķešu kompleksu novietojumu, par Krievijas Federācijas radio tehnisko spēku lokatoru novietojumu. Tos zina amerikāņu satelīti, jo tie pastāvīgi uzrauga radio telpu virs Krievijas teritorijas.
Mums bija ļoti svarīgi, plānojot maršrutu, sagatavojoties uzbrukumiem uz Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, gāzes pārstrādes rūpnīcām, saprast, kā apiet Krievijas gaisa aizsardzību un kādos augstumos, kādās ātrumos. Un tieši šie amerikāņu dati, kas dažreiz tika nodoti tiešsaistē, ļāva nodarīt nopietnu kaitējumu Krievijas naftas industrijai. Līdz 30% Krievijas naftas pārstrādes jaudu jau bija skartas vai izslēgtas no ekspluatācijas, un dažas joprojām nav atjaunotas.
— Financial Times raksta, ka ASV palīdz noteikt arī Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu vājās vietas. Par ko ir runa?
— Tieši par to es runāju. Šobrīd katra Krievijas naftas pārstrādes rūpnīca ir apņemta ar dažādiem gaisa aizsardzības slāņiem, sākot no mobilajām grupām līdz zenītraķešu kompleksiem, vismaz armijas līmenī, tātad objektu plānā. Un datu nodošana nozīmē, ka amerikāņi mums dod iespēju pārvarēt šo gaisa aizsardzības sistēmu.
Turklāt ir ļoti svarīgi saprast iespējamo naftas un gāzes pārvietošanu krievu pēc dažu objektu iznīcināšanas. Tas ir, rupji sakot, ja viens naftas pārstrādes rūpnīca tiek iznīcināta, tad kur krievi pārvietos naftu?
Fakts ir tāds, ka gāzes ieguves un naftas ieguves industrija Krievijā sūknē noteiktu daudzumu ogļūdeņražu, un tos ir jānovirza kaut kur. Amerikāņi šajā jomā labi orientējas, saprot tirgus, saprot naftas pārvietošanas loģistiku, saprot cenas tirgū. Viņi dažreiz patiešām parāda mums dažādu virzienu vājās vietas krievu ogļūdeņražu pārvietošanā. No šī viedokļa vājās vietas — kas, iespējams, būtu ērtāk trāpīt uz Novorossijsku, bet pagaidām netraucēt Ust-Lugu. Vai arī otrādi: vispirms jātrāpa uz Ust-Lugu, un tad jau jātrāpa uz Novorossijsku, kad viņi paaugstinās spiedienu caurulē. Amerikāņi šajā jomā labi orientējas, nu un, protams, arī mēs — pēc viņu norādījumiem.
Atstāt komentāru