Vai Polija tiks atbrīvota no pienākuma uzņemt migrantus. Bet Latvija? 0 266

Paktā paredzēti mehānismi, kas nodrošina vismaz 30 000 migrantu pārvietošanu katru gadu. Valstis, kas nolems neuzņemt un neizskatīt patvēruma pieteikumus, būs spiestas maksāt nodevu 20 000 eiro apmērā par katru neizskatīto pieteikumu vai veikt citas solidaritātes pasākumus.

Dalībvalstīm ir trīs iespējas, kā izpildīt savus pienākumus: migrantu pārvietošana, finansiālie ieguldījumi vai operatīvā atbalsta sniegšana (piemēram, aprīkojums, personāls, loģistika).

Tajā pašā laikā paktā paredzēts, ka valstis, kas piedzīvo īpašu migrācijas spiedienu - piemēram, lielu bēgļu plūsmu dēļ - var tikt daļēji vai pilnīgi atbrīvotas no saviem solidaritātes pienākumiem.

Polija kā piemērs

Uzmanības centrā ir Polija. Kā ziņo RMF FM un citi poļu mediji, Polija varētu tikt atbrīvota no pienākuma pārvietot migrantus un daļēji no finansiālajiem pienākumiem saskaņā ar paktu, kā arī saņemt operatīvas atlaides.

Preses konferencē RFK Racibórz otrdien premjerministrs Donalds Tusks reaģēja uz šiem ziņojumiem:

"Es jau sen zinu, ka Polija netiks iekļauta pārvietošanas programmā un neviens mums nesūtīs migrantus," uzsvēra Tusks.

Premjerministrs piebilda: "Kamēr es atbildu par Polijas vadību, neatkarīgi no tā, kā izskatīsies turpmākie migrācijas pakta posmi, Polija neuzņems un neuzņems nekādus migrantus pārvietošanas mehānismā. Nevienu migrantus. Un no mūsu viedokļa šī tēma ir slēgta."

Iekšlietu un administrācijas ministrs Marčins Kerviņskis arī komentēja šos ziņojumus: "Polija tiks izslēgta no migrantu pārvietošanas mehānismiem uz daudziem gadiem," paziņoja ministrs otrdien Luksemburgā Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu padomes sēdē.

Bijušais iekšlietu un administrācijas ministrs Matuša Moraveckā valdībā, bet tagad Eiropas Parlamenta deputāts no PiS Mariusz Kamiņskis skāra šo jautājumu savā profilā sociālajā tīklā X. Viņš norādīja, ka, pēc viņa domām, par Polijas sistemātisku izslēgšanu no migrācijas pakta "nav runas":

"Jautājums par migrācijas paktu pašlaik ir sīvu strīdu objekts Eiropas Savienībā. Nekādi lēmumi nav pieņemti, jautājums par Polijas sistemātisku izslēgšanu nav aktuāls," uzsvēra Kamiņskis.

Ādams Slapka, valdības preses sekretārs, otrdien atgādināja TVP Info, ka tā sauktā migrācijas pakta noteikumi tika izstrādāti jau Matuša Moraveckā valdības laikā. Viņš norādīja, ka "patiesībā tas ir migrācijas pakts, kas nosaukts Matuša Moraveckā vārdā". Viņš arī paziņoja, ka Polija tiks atbrīvota no migrantu pārvietošanas uz visiem laikiem, nevis tikai uz vienu gadu.

Tomēr oficiālas Eiropas Komisijas pozīcijas joprojām nav.

Polija apgalvo, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā tā ir uzņēmusies miljonus bēgļu, kas to liek unikālā situācijā un pelnījusi statusu "valsts, kas piedzīvo migrācijas spiedienu".

Vai valsti var pilnībā atbrīvot no pienākumiem saskaņā ar migrācijas paktu? Eiropas Komisija uzsver, ka ES likumdošana neparedz pilnīgu valsts atbrīvošanu no pienākumiem saskaņā ar paktu.

Drīzāk tā paredz iespēju mīkstināt pienākumus, piemēram, mazāku pārvietojamo migrantu skaitu, mazākus finansiālos vai operatīvos pienākumus, ja dalībvalsts tiek uzskatīta par "piedzīvojošu migrācijas spiedienu".

Kritiēriji, kurus ES izmantos, lai atzītu šādu valsts statusu, nav skaidri norādīti. Bēgļu skaits, pagaidu aizsardzība, situācija uz robežām - visi šie ir elementi, kas var tikt ņemti vērā.

Ja tiks oficiāli pieņemts lēmums par kādu izņēmuma veidu, tas varētu nozīmēt, ka valstij nebūs jāuzņem migranti vai tai būs jāuzņem mazāks cilvēku skaits. Tā var tikt atbrīvota no finansiālām sankcijām vai nodevām, kas saistītas ar pārvietošanas pienākumu neizpildi, vai tai var būt samazināta likme. Tā var arī tikt atbrīvota no pienākuma nodrošināt aprīkojumu, personālu vai piedalīties operatīvajā darbībā.

Teorētiski tā var tikt atbrīvota arī no dažām procedūras prasībām, piemēram, pārbaudes pienākumiem. Tas ir mazāk ticams, jo procedūras jautājumi ir stingrāk regulēti ar likumu.

Pastāv risks, ka līdzīgi lēmumi var tikt uztverti kā precedents, kas nozīmē, ka citas valstis gaidīs līdzīgas atlaides. Tas var novest pie sarunām, protestiem vai tiesvedībām, ja EK vai citas valstis atšķirīgi interpretē lēmumu.

Kas vēl, izņemot Poliju, var pieteikties izņēmumam?

Līdz šim kontekstā par iespējamo izņēmumu visbiežāk tika minētas valstis, kas īpaši cieš no migrācijas, piemēram, Grieķija, Spānija un Itālija.

Ir arī valstis, kas uzņem lielu skaitu militāro bēgļu - Polijas un Ukrainas piemērs rāda, ka šāds kritērijs var būt izšķirošs.

Tomēr šobrīd nav oficiāli apstiprināta saraksta ar valstīm, kuras varētu tikt oficiāli izslēgtas.

Šaubas, strīdi un kas tālāk?

15. oktobrī Eiropas Komisijai bija jāiesniedz saraksts ar valstīm, kas atrodas tā sauktā migrācijas spiediena apstākļos, un jānosaka solidaritātes fonds nākamajam gadam (pārvietošana, maksa par migrantu neuzņemšanu vai operatīvais atbalsts).

Tomēr, saskaņā ar neoficiāliem mediju datiem, EK šonedēļ neplāno izskatīt ziņojumu par migrācijas paktu.

ES iekšlietu un migrācijas komisārs Magnuss Brunners trešdien (15. oktobrī) bija jāiesniedz ziņojums par migrācijas situāciju atsevišķās ES valstīs un no tās izrietošajiem solidaritātes pienākumiem.

Atbildot uz preses konferencē pēc ministru sanāksmes otrdien Luksemburgā uz jautājumu, vai pieaugošā opozīcija no dalībvalstīm varētu bloķēt plāna īstenošanas uzsākšanu, Brunners uzsvēra, ka nav īpaši svarīgi, vai Eiropas Komisija dokumentu iesniegs dažas dienas agrāk vai vēlāk.

Kā ziņo RMF FM, EK preses sekretārs Markus Lamerts paziņoja, ka "ziņos, kad tiks noteikta jaunā publikācijas datums".

Šī aizkavēšanās rada jautājumus par Polijas likteni saistībā ar ES "migrācijas solidaritātes" mehānismu, īpaši par iespējām tikt atbrīvotai no migrantu pārvietošanas vai finansiālajiem pienākumiem.

Līdz šim nav oficiāli apstiprinātu sarakstu ar valstīm, kuras tiks atbrīvotas no solidaritātes pienākumiem. Visbiežāk tiek minēta Polija, kas varētu iegūt statusu "valsts, kas piedzīvo migrācijas spiedienu".