Dānija palielinās bruņoto klātbūtni Arktikā 0 264

Dānija noslēgusi līgumu par vēl 16 amerikāņu iznīcinātāju F-35 iegādi, kas palielinās šādu lidmašīnu skaitu valsts bruņotajos spēkos līdz 43, paziņoja karalistes Aizsardzības ministrija. Vadošais amatpersona Truels Lund Poulsen norādīja, ka tas būs "vēsturisks Dānijas gaisa spēku nostiprinājums". Šobrīd tiek apspriesti darījuma sīkumi, tostarp iespēja paātrināt piegādi. Papildus pašiem F-35 komplektā ietilps izvietošanas komplekti, rezerves daļas, draudu imitatori, lidojumu simulatori, mācību aprīkojums, izpletņu bremžu sistēmas un CCA klases droni, kas ļauj palielināt iznīcinātāju darbības rādiusu, kā arī uzdevumu skaitu vienā kaujas lidojumā.

Dānijas Ģenerālštāba vadītājs Mihaels Hildgors nosauca F-35 parka paplašināšanu par "atslēgas lēmumu bruņoto spēku nostiprināšanā", jo iznīcinātāji "jau spēlē svarīgu lomu gan kaujas operācijās, gan suverenitātes apstiprināšanā". Viņš arī uzsvēra, ka šis darījums palielina valsts ieguldījumu NATO. Turklāt Dānija palielinās militāro klātbūtni Arktikā un Ziemeļu Atlantijā. Atbilstošais līgums, kas parakstīts "tuvas sadarbības" ietvaros ar Grenlandes un Fēru salu valdībām, tiks iekļauts 2024.–2033. gada aizsardzības līgumā. Dokuments paredz papildus militārās tehnikas iegādi par 27,4 miljardiem kronu (3,7 miljardiem eiro). Starp lielākajiem izdevumiem ir divu kuģu, viena patrulējošā lidmašīnas, bezpilota lidaparātu, kā arī zemūdens kabeļa iegāde. Turklāt plānots uzbūvēt jaunu Apvienotā Arktikas komandēšanas štābu.

Oktobra sākumā Dānijas izlūkdienests apsūdzēja Krieviju hibrīdkarā pret Rietumiem, uzskatot Maskavu par saistītu ar dronu parādīšanos virs lidostām un kritiski svarīgiem objektiem Eiropas valstīs. Krievijas prezidents Vladimirs Putins noliedz, ka tam ir kāda saistība ar to.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Dānija strauji palielināja militāro budžetu: ja 2022. gadā tas bija apmēram 5,5 miljardu ASV dolāru, tad 2025. gadā tas pieauga līdz 9,29 miljardiem ASV dolāru. Februārī valsts valdība paziņoja, ka tuvākajos divos gados piešķirs papildus 50 miljardus kronu (gandrīz 8 miljardus ASV dolāru), lai sasniegtu aizsardzības izdevumus 3% no IKP. Starp citu, Dānija plāno iegādāties tālās darbības ieročus gadījumā, ja Krievija uzbruks.