Bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikumi par Baltijas valstu un Polijas vainu Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu izsaukuši asu reakciju Varšavā un Baltijas valstīs.
Merkele intervijā ungāru "YouTube" kanālam "Partizan" apgalvoja, ka viņa un Francijas prezidents Emanuels Makrons 2021.gadā vēlējušies tiešas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, bet Polijas un Baltijas valstu atteikšanās atbalstīt šo ideju veicinājusi diplomātisko saišu saraušanu starp Krieviju un Eiropas Savienību (ES). Tas savukārt vēlāk novedis pie Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis pirmdien norādīja, ka Merkeles apgalvojums, ka Varšava iebildusi pret šādām sarunām ir tikpat patiess, cik viņas memuāros rakstītais, ka neviens no Centrāleiropas neprotestēja pret gāzesvadu "Nord Stream".
"Paskatieties, kāda bija Vācijas valdības reakcija uz maniem 2007.gadā teiktajiem vārdiem, ka mums nepatīk, ka vienošanās tiek slēgtas mums aiz muguras, tāpēc kanclere droši vien ir aizmirsusi, kā viņas pašas valdība reaģēja uz mūsu protestiem," atgādināja Sikorskis.
"Angela Merkele ar savu nepārdomāto interviju pierādīja, ka viņa ir viena no Eiropai kaitīgākajiem vācu politiķiem pēdējā gadsimta laikā," platformā "X" savukārt paziņoja bijušais Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.
Polijas reģionālās politikas ministre un bijusī vēstniece Krievijā Katažina Pelčinska-Nalenča norādīja, ka Merkeles izteikumi nāk par labu Maskavai. "Uzlikt vainu par kara izraisīšanu tikai tāpēc, ka kāds laikā neapsēdās ar Krieviju pie sarunu galda un pietiekami zemi neklanījās Maskavai ir absurdi," uzskata politiķe.
Līdzīgās domās ir arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politiķi.
Bijušais Latvijas Ministru prezidents, tagad starptautiskās stratēģiskās komunikācijas aģentūras "Kreab" vecākais padomnieks ģeopolitikas jautājumos Krišjānis Kariņš norādīja, ka 2021.gadā daudzas valstis, tai skaitā Vācija, neizprata Krieviju, bet viņš pauda izbrīnu, ka pēc visa notikušā Ukrainā Merkele tā var domāt arī tagad.
"Putins rīkojas tā, kā viņš rīkojas, un vienīgā Rietumu iespēja ir vai nu pakļauties, vai pretoties. Pārsteidz, ka bijusī Vācijas kanclere šodien saka ko tādu, kad šķietami visiem jau ir skaidrs, kāda ir Krievija. Esmu gandarīts, ka jaunajam Vācijas kancleram Frīdriham Mercam nav tādu uzskatu kā Merkelei," sacīja Kariņš.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna platformā "X" uzsvēra, ka Krievija vienīgā ir vainojama šajā agresijā. "Teikt, ka Baltijas valstis vai Polija ir vainojamas Krievijas agresijā pret Ukrainu, ir ne tikai nekaunīgi, bet vienkārši nepareizi. (..) Patiesais cēlonis ir Putina atteikšanās pieņemt PSRS sabrukumu un Rietumu līdzšinējā piekāpšanās, ignorējot skaidras brīdinājuma zīmes," uzsvēra Cahkna.
Tikmēr bijušais Polijas vēstnieks ASV Mareks Magierovskis kritizēja medijus par Merkeles izteikumu pārspīlēšanu. "Bijusī kanclere tikai saka, ka Baltijas valstis un Polija nepiekrita jaunajam ES sarunu formātam ar Krieviju. No šī apgalvojuma līdz formulējumam, ka "Polija ir līdzatbildīga par Putina karu", ir diezgan tāls ceļš," norādīja Magierovskis.
Atstāt komentāru