"Latvijas sociālajos tīklos atkal izcēlās panika par iespējamo Krievijas uzbrukumu. Kā tā! Uz degvielas uzpildes stacijām visā Krievijā veidojas kilometru garas rindas, armijā vervē jau kubiešus, bet Kremlī nevar saprast, kā izskaidrot televīzijā mēnešiem ilgo mazo Ukrainas ciemata aplenkumu," - raksta režisors Alvis Hermanis savā FБ lapā.
Un turpina: tikmēr Somijas bumbvedēji (labākie Eiropā) veic manevrus un ar nepacietību gaida iespēju atgūt Karēliju un vienlaikus 3 dienās ieņemt Sanktpēterburgu. Lasot Somijas prezidenta interviju, var saprast, ka viņi negaidīs nekādu 5. punktu. Tur ir prezidents ar olām, abos šī vārda nozīmēs. Ja Igaunija (ar kuru mums faktiski ir kopīga ekonomika, nerunājot par mentalitāti) tiks iesaistīta, tad somi ieradīsies [palīdzēt] pēc 5 minūtēm. Es runāju ar dažiem somiem, 1940. gadi nav aizmirsti, parāds nav dzēsts. Viņi tikai gaida izdevību.
"Progresīvais" Latvijas aizsardzības ministrs, protams, izteicās par 3 gadiem, kurus ukraiņi mums dāvāja, lai sagatavotos, bet mums paveicās ar kaimiņiem. Rietumeiropa ir slidena un apšaubāma, piekrītu. Bet Somija un Polija piedalīsies Baltijas aizsardzībā, pat ja NATO vēl nevarēs pieņemt lēmumu.
Tomēr, kamēr Tramps ir prezidents, šeit nekāds karš nav iespējams. Es par to esmu pārliecināts."
Komentāros viedokļi dalās. Vieni atbalsta šo nostāju, citi ir skeptiski.
– Alvis, paldies par saprāta balsi! Hroniski ieaudzinātais bailes atslēdz tādu svarīgu aizsardzības mehānismu kā veselo saprātu, kā arī pārspīlēšana par draudiem no ārējā ienaidnieka praktiski neitralizē akūtu nepieciešamību risināt, piemēram, mūsu iekšējās ekonomiskās un citas problēmas.
– Jā, es piekrītu par olām. Mūsu jau ir pārdotas. Bet par karu es neesmu tik pārliecināts, ja tic zvaigznēm. Tanku varbūt arī nebūs, bet bez kāda netikuma krievi neiztiks, domāju, viņi ļoti nožēlo, ka nesāka ne ar mums. Pēc tam redzēsim, cilvēks domā, bet Dievs dara. Viņam viss notiek tā, kā tam jānotiek.
– Nu, par somiem es piekrītu. Polijai vēl jāiziet cauri tam. Neskatoties uz lielo apņēmību un labu bruņojumu, divi bojāgājušie Polijas iedzīvotāji palikuši bez atbildes, un labi, ja ar to viss beigsies!
– Jebkurš karš ir "labs bizness" noteiktām aprindām. Tikai valstīs, kur ražo šādus vai citus kara preces, ir zināms, kam tas ir izdevīgi. Tajā pašā laikā citās valstīs patiešām tiek stiprināta aizsardzība, piemēram, Polijā, kā arī ziemeļu un dienvidu kaimiņos... Mūsu valstī "aizsardzības stiprināšana" ir tikai iegansts, lai paaugstinātu kādus nodokļus, ierobežotu citas svarīgas nozares, ar sekojošu "izsaimniekošanu" attiecīgajā budžeta pozīcijā un līdzekļu pārcelšanu vajadzīgajās kabatās, tajā pašā laikā reāli neko nedarot.
– Alvi, man šķiet, ka tu sāk aizrauties pārāk daudz, un tava domāšanas līnija vairs neiet pa taisnu līniju. Un komentāros tādi stratēģi un militārie vadītāji, ka kļūst smieklīgi. Atkal jāsaka, ka piekrītu viena zinātnieka secinājumam, ka kopš 1980. gadiem pagājušajā gadsimtā cilvēce ir devusies uz deģenerācijas ceļa.
