Ķīnas zinātnieki spēja izveidot jaunu izmēģinājumu sistēmu, kas balstīta uz vakuuma kameru.
Ķīnas inženieri pirmo reizi pasaulē veica laboratorijas eksperimentu, analizējot trīskārša kodoluzbrukuma sekas mērķim, kas izvietots dziļi zemē. Kā ziņo Honkongas avīze South China Morning Post (SCMP), eksperimenta uzdevums ir pārbaudīt modernās militārās tehnoloģijas, kas vērstas uz pilnīgu ienaidnieka bunkuru iznīcināšanu.
Kā norāda izdevums, grupu, kuru vada Nanjingas Tautas atbrīvošanas armijas Inženieru universitātes asociētais profesors Sju Sjaohuejs, izstrādājusi pirmo pasaulē sistēmu, kas spēj modelēt vairāku kodolsprādzienu sekas, proti, trīs kodolgalviņu triecienu vienam un tam pašam zemes mērķim.
Jūnijā amerikāņu militārpersonas veica uzbrukumu Irānas kodolobjektiem, nometot vairākas jaudīgas bumbas, kas spēj iznīcināt bunkurus. SCMP norāda, ka, lai gan ASV amatpersonas apgalvoja, ka objekti tika pilnībā iznīcināti, parādījās dati, ka lielākā daļa šo objektu, iespējams, ir izdzīvojusi. Tas nozīmē, ka pat visjaudīgākā parastā ieroču sistēma var izrādīties nespējīga iznīcināt nostiprinātus zemes mērķus lielā dziļumā.
Grupas dalībnieki, kuru vadībā ir Sju Sjaohuejs, apgalvo, ka jauns zemas jaudas augstas precizitātes kodolieročs, kas spēj iekļūt zemē, jau ir dažādu valstu arsenālā, tostarp ASV, un tiek izstrādāts citās valstīs. Tomēr līdz šim šādi vairāku kodoluzbrukumi pastāvēja tikai teorijā - neviena valsts nebija ieguvusi uzticamu veidu, kā fiziski modelēt šādu uzbrukumu. Ķīnas zinātnieki apgalvo, ka izdevies izveidot jaunu izmēģinājumu sistēmu, kas balstīta uz vakuuma kameru, kas ļauj tos modelēt.
Viņi secināja, ka, lai sasniegtu precīzus, sinhronizētus triecienus ar vairākiem kodolgalviņām, būs nepieciešams izmantot modernus ieročus, tostarp hiperskaņas augstas precizitātes piegādes sistēmas, modernās lidojuma vadības un laika sinhronizācijas sistēmas, kā arī uzticamas vadības, kontroles un sakaru sistēmas, lai koordinētu kodolgalviņu detonācijas secību. Saskaņā ar pētījumu šīs iespējas nav tradicionālajiem kodolieročiem, "bet daži mūsdienu ieroči, kas pēdējā laikā izvērsti, varētu atrisināt šīs problēmas", uzskata pētījuma autori.
