Prezidents Pashinyan uzsāka "ceturtās republikas" iniciatīvu.
Armēnijas varas iestādes ir uzsākušas izmaiņas valsts simbolikā, kas, viņuprāt, atspoguļo jauno ģeopolitisko realitāti un veicina miera noslēgšanu ar kaimiņvalstīm. Visredzamākais solis bija Ararata kalna attēla noņemšana no robežkontroles zīmēm. Šis process tomēr ir tikai daļa no plašāka nacionālās identitātes pārskatīšanas, kas sabiedrībā izraisa pretrunīgas reakcijas.
Izbeigsies no zīmēm
No 2025. gada 1. novembra Ararata kalna attēls, kas ir viens no galvenajiem Armēnijas nacionālajiem simboliem, tiks noņemts no robežsardzes zīmēm.
Ararats, lai arī atrodas mūsdienu Turcijas teritorijā, ir milzīgas nozīmes armēņu tautai. Saskaņā ar Bībeli tieši pie tā piestāja Noasa šķirsts pēc vispārējā plūda, padarot to svētu kristiešiem un atdzimšanas simbolu. Ararats ir attēlots Armēnijas valsts ģerbonī kopā ar Noasa šķirstu, kas uzsver tā lomu valsts simbolikā un nacionālajā identitātē. Kalns arī ir iedvesmas avots armēņu māksliniekiem un dzejniekiem un ir klātesošs nacionālajos mitos un leģendās. Neskatoties uz to, ka saskaņā ar Karsas līgumu 1921. gadā Ararats tika piešķirts Turcijai, daudzi Armēnijā joprojām uzskata to par savu vēsturisko teritoriju.
Kalns un valdības partijas statūti
Vienlaikus ar robežzīmju izmaiņām valdības partija "Pilsoņu līgums" ir veikušas izmaiņas savos statūtos. No dokumenta tika izņemta frāze, kas iepriekš saistīja partijas logotipa kontūras (rokas spiediens) ar Ararata siluetu.
Nesen drošības padomes sekretārs Armens Grigoryans paziņoja, ka nacionālo simbolu un naratīvu transformācija ir "nepieciešams ceļš" ārējo apdraudējumu samazināšanai. Viņa vārdiem sakot, atklāta šo izmaiņu apspriešana veicina valsts iekšējās noturības stiprināšanu.
Tomēr valdības lēmums par Ararata kalna attēla noņemšanu no valsts robežzīmēm no 1. novembra izraisīja plašu rezonansi. Lai arī šis lēmums nebija noslēpums, tas tika iekļauts jautājumu paketē, kas neprasa ziņojumu, un informācija par to parādījās presē pēc fakta.
Tikmēr Armēnijas parlamenta vicepriekšsēdētājs un speciālais pārstāvis sarunās ar Turciju Rubens Rubinyans uzsvēra, ka šis lēmums nav tieši saistīts ar sarunu procesu ar Ankaru, jo jautājums par Araratu nekad nav ticis izvirzīts šajās tikšanās. Saskaņā ar Rubinyana teikto, kalna attēls uz zīmēm parādījās tikai 2000. gadu vidū, bet līdz tam tika izmantotas krievu valodā rakstītas zīmes.
"Ceturtā republika": atteikšanās no pagātnes nākotnes labad?
Simbolikas pārskatīšanas process, kā skaidro armēņu eksperti un komentētāji, ir daļa no plašākas koncepcijas, ko piedāvājis premjerministrs Nikol Pashinyan - "Ceturtā republika". Šī koncepcija tiek dēvēta arī par "Reālo Armēniju" un ir vērsta uz robežas izveidi starp šodienas realitāti un vēsturiskajiem priekšstatiem par Armēniju, pieņemot, ka vēsturiskajiem priekšstatiem nevajadzētu būt pamats pašreizējā valsts naratīvam.
Pashinyan paziņoja par jauna perioda iestāšanos valsts attīstībā valdības partijas kongresā. Viņš norādīja, ka "Trešā republika" (neatkarīgās Armēnijas periods no 1991. gada) ir palikusi pagātnē, un valsts ir iegājusi jaunā attīstības fāzē.
Pēc premjerministra domām, galvenā atšķirības iezīme "Ceturtajā republikā" ir miers. Viņš uzsvēra, ka jaunā ēra sākās ar noteiktu robežu izveidi ar Azerbaidžānu, īpaši pierobežas ciematā Kiranč, kā arī pēc iepriekšēja miera līguma parakstīšanas ar Baku Vašingtonā 8. augustā. Pashinyan pasludināja "Ceturtās republikas" izveidi par stratēģisku uzdevumu.
"Šī mērķa sasniegšanai partija "Pilsoņu līgums" nākamajās parlamenta vēlēšanās 2026. gadā ar savu valdīšanas mandātu plāno vērsties pie tautas ar gaidām par konstitucionālā vairākuma izveidi," uzsvēra armēņu premjerministrs, norādot, ka, ja vēlēšanās uzvarēs valdības partija, tā uzsāks jaunas Armēnijas konstitūcijas pieņemšanas procesu, izmantojot tautas referendumu.
Starptautiskās mērķu vidū ir arī darba stiprināšana integrācijai ar Eiropas Savienību, kas, pēc Pashinyan teiktā, nekonfliktēs ar līdzsvarotu ārpolitiku un attiecībām ar citām varas centrēm.
Kritika un sabiedrības reakcija
Iniciatīvas par simbolikas izmaiņām un "Ceturtās republikas" pasludināšanu tika uzņemtas pretrunīgi. Pretinieki varas iestādēm saskata tajās mēģinājumu attaisnot neveiksmes un izvairīties no atbildības par teritoriju zaudēšanu. Oppozīcijas partijas Armēnijas nacionālā kongresa vicepriekšsēdētājs Levons Zurabjans sarunā ar radio "Brīvība" nosauca notiekošo par "viltus un svinīgu dūmu aizsegu". Viņaprāt, šādā veidā Pashinyan cenšas novelt atbildību par "katastrofām", kas skārušas valsti, un izpildīt Azerbaidžānas prasības, kas saistītas ar konstitūcijas izmaiņām.
Kristīne Vardanjana, deputāte no lielākā opozīcijas bloka "Armēnija", uzskata, ka varas iestāžu iniciatīvas, kas vērstas uz "Ceturtās republikas" izveidi un Ararata kalna attēla noņemšanu no robežzīmēm, ir tieša atbilde uz ārējām prasībām. "Šie soļi kalpo tikai, lai apmierinātu Azerbaidžānas un Turcijas prasības, kas armēņu sabiedrībai tiek pasniegtas kā nosacījumi miera sasniegšanai," viņa sacīja sarunā ar DW. Deputāte saista Ararata attēla noņemšanu ar Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva paziņojumu, kurš iepriekš prasīja noņemt kalnu pat no valsts ģerboņa. Viņa arī uzskata, ka paziņojumi par konstitūcijas maiņas nepieciešamību ir saistīti ar Baku prasībām.
Bēgļi no Kalnu Karabahas
Fakts ir tāds, ka Armēnijas konstitūcijas preambula satur atsauci uz neatkarības deklarāciju, kas pieņemta 1990. gadā. Šis dokuments, savukārt, balstās uz Augstākās padomes Armēnijas PSR un Kalnu Karabahas Nacionālā padomes kopīgu lēmumu par Armēnijas PSR un Kalnu Karabahas apvienošanu, kas pieņemts 1989. gada 1. decembrī. Oficiālais Baku tajā saskata teritoriālas pretenzijas pret Azerbaidžānu. Lai arī armēņu varas iestādes kategoriski nepiekrīt šādai interpretācijai, premjerministrs Pashinyan 2025. gada aprīlī publiski paziņoja, ka jaunajā valsts konstitūcijā nedrīkst būt atsauces uz neatkarības deklarāciju.
Saistībā ar to deputāte Vardanjana skaidro nepieciešamību pieņemt pilnīgi jaunu konstitūciju ar to, ka esošā tīri juridiski neļauj mainīt savu preambulu. "Tādējādi vienīgais veids, kā noņemt šo atsauci, ir pieņemt jaunu konstitūciju, kas ir patiesā šīs iniciatīvas iemesls," viņa skaidroja, piebilstot, ka visas skaļās reformas un armēņu varas iestāžu paziņojumi tieši "seko Baku un Ankaras prasībām un ir atkāpšanās no ārējā spiediena".
"Atcelšanas kultūra" vērsta uz pagātnes devalvāciju
Kaukas institūta direktors, armēņu politologs Aleksandrs Iskandaryans sarunā ar DW skaidroja, ka varas iestāžu diskurss par "Ceturtās republikas" izveidi un šīs idejas virzīšanu kā stratēģisku uzdevumu ir daļa no priekšvēlēšanu kampaņas uz parlamenta vēlēšanām 2026. gadā. Viņa vārdiem sakot, galvenais mērķis ir izveidot tezes, kas kalpos par pamatu visai priekšvēlēšanu cīņai.
Pamatfrāze, uzskata eksperts, kuru varas iestādes cenšas nodot sabiedrībai, var tikt formulēta kā "Mēs par mieru, visi pārējie par karu". "Šī teze ir domāta, lai pārliecinātu vēlētājus, ka opozīcijas spēku nākšana pie varas neizbēgami novedīs pie kara. Tieši pretēji, esošā vadība garantē mieru. Tādējādi visa politiskā cīņa tiek samazināta līdz izvēlei starp mieru un karu," skaidroja Aleksandrs Iskandaryans.
Politologs arī norāda uz plašāku, politiski filozofisku šīs koncepcijas aspektu. "Ceturtās republikas" ideja ir daļa no "atcelšanas kultūras", kas vērsta uz pilnīgu visu iepriekšējo noliegšanu un devalvāciju, viņš norāda.
Iskandaryans uzsver, ka tas nav tikai atteikšanās no padomju pagātnes, bet arī no visa neatkarīgās Armēnijas perioda, kas tiek attēlots kā negatīvs. Visi politiskie opozīcijas pārstāvji tiek attēloti kā vecās sistēmas pārstāvji, kas, pēc politologa domām, rada noteiktu neskaidrību, jo apvieno padomju, krievu un iepriekšējās armēņu sistēmas vienā monolītā būtībā. "Uz šī nolieguma pamata tiek radīta ideoloģija kaut kam jaunam un "īstem", kas, pēc varas iestāžu aprēķiniem, nodrošinās viņiem uzvaru vēlēšanās," rezumēja Iskandaryans.
