No 2022. līdz 2025. gadam Francija, Beļģija, Spānija un Nīderlande iegādājušās Krievijā sašķidrināto dabasgāzi 34,3 miljardu eiro apmērā. Tajā pašā laikā tās Ukrainai kopā nosūtījušas 21,2 miljardus eiro, aprēķinājuši Greenpeace, raksta DW.
Četras Eiropas Savienības valstis - Francija, Beļģija, Spānija un Nīderlande - no 2022. gada, kad sākās Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā, līdz 2025. gadam samaksājušas Krievijai par piegādēm sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) vairāk, nekā kopā iztērējušas palīdzībai Kijivai. Par to liecina pētījums ar nosaukumu "SDG slazds. Eiropas atkarība no Krievijas un Amerikas Savienotajām Valstīm fosilo degvielu jomā", kuru otrdien, 30. septembrī, publicēja starptautiskā vides aizsardzības organizācija Greenpeace.
Kā norādīts dokumentā, Francija, Beļģija, Spānija un Nīderlande no 2022. gada līdz 2025. gada jūnijam samaksājušas par SDG piegādēm no Krievijas 34,3 miljardus eiro. Tajā pašā periodā tās kopā sniegušas Ukrainai palīdzību 21,2 miljardu eiro apmērā.
SDG piegādes no Krievijas uz ES pieaugušas
"Neskatoties uz saviem centieniem, ES dalībvalstis turpina importēt Krievijas fosilo gāzi līdz pat šodienai," teikts pētījumā. "Tā kā gāzes piegādes cauruļvados ir samazinātas, pēdējos gados ir pieaugušas sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādes ar tankeriem, turpinot nest Krievijai miljardus no Eiropas. Šī tirdzniecība tiek atbalstīta ar ilgtermiņa piegādes līgumiem, ko parakstījušas vairākas enerģētikas kompānijas, kuru galvenās mītnes atrodas Eiropā, tostarp TotalEnergies, Shell, Naturgy un SEFE, kas nodrošina un pagarinā piegādes gāzei no Krievijas uz Eiropu tuvākajiem gadiem."
Galvenais Krievijas SDG piegādātājs Eiropā ir uzņēmums "Jamal SDG". Greenpeace aplēses liecina, ka no 2022. līdz 2024. gadam tās ieņēmumi no degvielas pārdošanas Eiropā sasniedza 40 miljardus dolāru, kā rezultātā "Jamal SDG" samaksāja Krievijas budžetā aptuveni 9,5 miljardus dolāru nodokļos. Par šiem līdzekļiem Krievija teorētiski varētu finansēt 9,5 miljonu 152 mm kalibra artilērijas šāviņu ražošanu, vai 271 tūkstošu Shahed dronu, vai 2686 T-90M kaujas tanku, aprēķinājuši autori.
Aizliegums importēt Krievijas SDG uz ES
Aizliegums importēt Krievijas sašķidrināto gāzi (SDG) uz ES no 2027. gada janvāra un pilnīgs aizliegums darījumiem ar Krievijas enerģētikas uzņēmumiem "Rosneft" un "Gazpromneft" - ir pasākumi, kas ietilpst 19. pretkaru sankciju paketē ES attiecībā uz Krieviju, ko 19. septembrī prezentēja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen).
Eiropas Komisijā nodomu atteikties no Krievijas SDG izteica jau sen, tomēr par iespējamo šādas rīcības datumu Briselē vēl nesen tika minēts 2027. gada beigas. Termiņi tika pārcelti, ņemot vērā spiedienu uz ES no Donalda Trampa, kurš apsūdzēja Eiropas valstis "kara finansēšanā" pret Ukrainu.
Apdraudējums ES atkarībai no ASV dēļ SDG piegādēm
Tikmēr Greenpeace aplēses liecina, ka atteikšanās no Krievijas energoresursiem apdraud Eiropas Savienību ar pāreju uz līdzīgu atkarību no ASV. Tikai 2025. gada pirmajā pusē ES no ASV tika importēti 52,7 miljardi kubikmetru SDG, teikts organizācijas pētījumā.
Situācija, kurā ES un tās dalībvalstis ir pagriezušās uz ASV, mudinot Eiropā esošās kompānijas parakstīt ilgtermiņa līgumus par fracking metodes iegūto amerikāņu gāzi, Greenpeace acīs izskatās paradoksāli. "Pursot mērķi pārtraukt saites ar Kremli, Eiropa ir nonākusi ilgtermiņa gāzes piegādes līgumos ar ASV," konstatē autori. "Tas padara kontinentu augstā mērā atkarīgu no cita piegādātāja, kas kļūst arvien mazāk uzticams, un tā neprognozējamā prezidenta Donalda Trampa."
"Gāze, kas iegūta ASV ar fracking metodi, nodara neatgriezenisku kaitējumu klimatam un vietējās iedzīvotāju veselībai, un Tramps bez šaubām izmantos gāzes importa kā spiediena līdzekli uz ES, ja Eiropas mājsaimniecības nonāks neaizsargātā stāvoklī šajā nestabilajā tirgū," brīdina Greenpeace darbinieks ES Tomass Dželins.
Atstāt komentāru