
Donalda Trampa mēģinājums uzspiest ES savu politisko dienas kārtību, teikts Eiropas Starptautisko attiecību padomes ziņojumā. Dokumentā lietots termins "kultūras karš".
Amerikāņu prezidents cenšas uzspiest eiropiešiem savu dienas kārtību - tāds ir jaunā ziņojuma secinājums, ko publicējusi Eiropas Starptautisko attiecību padome; tajā lietots termins "kultūras karš".
Trampa komandas uzbrukums notiek uz vairākiem frontiem, norādīts pētījumā - no tirdzniecības spriedzes radīšanas līdz aizsardzībai un pat atklātai atbalstam eiropas ultralabējiem. Atšķirības, šaubas un mēģinājumi "apmierināt un novērst" Trampa uzmanību no ES līderiem tikai veicina šādu attieksmi.
"Nedomāju, ka kāds apstrīdēs faktu, ka Trampa administrācija cenšas iejaukties ES dalībvalstu iekšējā politikā. Ja Tramps gūs panākumus šajā frontē, tas novadīs ideoloģiskā centra Eiropas politikas novirzi pa labi - jautājumos, kurus amerikāņu prezidents uzskata par būtiskiem mūsdienu demokrātijām," - pārliecina ziņojuma autors, politologs Pavels Zērka. Viņaprāt, šim politiskajam krusta karam ir arī cits, mazāk pamanāms aspekts - "Eiropas pazemošana".
"Es domāju, ka paši eiropas līderi, valdības un institūcijas ir atstājuši viņam daudz iespēju pazemot, - skaidro Zērka. - Vai runa ir par tarifu karu ar ASV, par NATO samitu un aizsardzības izdevumu palielināšanu vai par to, kā izturas pret eiropas līderiem mierīgās sarunās par Ukrainu, kur viņiem praktiski jāknakst pie durvīm, lai tiktu dzirdēti. Citādi viņus vienkārši neielaiž telpā."
Pārrakstīt scenāriju savā labā
Ziņojumā norādīts, ka uzticēšanās līmenis ES eiropas sabiedrībā joprojām ir augsts, neskatoties uz krīžu vilni un politiskajiem sitieniem, ko radījusi Vašingtona. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, ko publicējis Eurostat, 52% iedzīvotāju uzticas blokam, un tas ir augstākais rādītājs kopš 2007. gada.
Pavela Zērkasprāt, ES ir potenciāls pārrakstīt scenāriju savā labā. "Tur, kur iepriekš cilvēki uztvēra ES galvenokārt kā ekonomisku vienību, tirdzniecības bloku, tirgu, nāk izpratne, ka Eiropa spēlē svarīgu lomu ģeopolitikā, attiecībās ar citām pasaules lielvarām, kā arī demokrātisko vērtību aizsardzībā, kas ir apdraudētas, kas ir apdraudētas gan ārpus, gan iekšpus Eiropas," - uzsver viņš.
Ziņojuma autors aicina eiropas līderus izkļūt no komforta zonas un pakāpeniski palielināt stratēģisko autonomiju aizsardzības, tehnoloģiju un enerģētikas politikā, kā arī pabeigt vienotā tirgus izveidi.
Tomēr analīzē uzsvērts, ka ES šodien nav pilnībā līdzsvarots bloks un ka ASV prezidents ir droša politiskā atbalsta bāze Ungārijas, Itālijas un Slovākijas līderiem.
Atstāt komentāru