ASV ieradās: Alaskā pēkšņi izveidojies jauns sala 0 130

Alaskas dienvidaustrumos ir parādījies jauns sala, kas izveidojies globālā sasilšanas un Alsek ledāja kušanas dēļ. Ledus gabals pilnībā atkāpās no Prou-Nob kalna, kas tagad no visām pusēm ir ieskauts ūdenī. Par to liecina NASA satelītattēli.

Sala platība ir apmēram 5 kvadrātkilometri, un tā izveidojās vēl 2023. gada vasarā. Šie dati skaidri parāda izmaiņu apmērus: 1984. gadā ledājs vēl apņēma kalnu, bet līdz šī gada augustam tas pilnībā atkāpās, atstājot to apkārtējā ezerā.

Ledāju pētnieks Mauri Pelto norāda, ka ledāju plānēšanas un atkāpšanās process šajā reģionā, kas tieši saistīts ar klimata pārmaiņām, turpinās jau ne vienu desmitgadi. XX gadsimta sākumā Alsek ledājs stiepās 5 kilometrus uz rietumiem, bet gadsimta vidū joprojām klāja Prou-Nob kalnu.

Tagad šī augstiene Nacionālajā Glacier Bay parkā ar nosaukumu Prou-Nob no visām pusēm ir ieskauta ūdenī. Iepriekš gadsimtiem to ieskāva Alsek ledājs. NASA ilgi pētīja šo apvidu, regulāri veicot satelītattēlus. 1984. gadā Prou-Nob bija cieši klāts ar ledu austrumu un dienvidu nogāzēs.

Tomēr zinātnieki pieļāva, ka laika gaitā ledājs izkusīs un tur būs sala. Pētnieki saka, ka ledāju atkāpšanās, kas pēdējos gados ir pastiprinājusies, maina ainavu un pārveido Alaskas krasta līniju.

Šodien Prou-Nob atrodas kā pilnīgi atsevišķa sala Alsek ezerā, kas četru desmitgažu laikā ir paplašinājies no 45 līdz 75 kvadrātkilometriem.

Tas nav vienīgais gadījums. Saskaņā ar ASV ģeoloģiskās dienesta (USGS) klimata ziņojumu, 2024. gadā Alaskas dienvidaustrumu krasts piedzīvoja masveida ledāju kušanu — vienu no ātrākajām Ziemeļu puslodē. Blakus Aksēkam atrodas ledāji Yakutat un Grand Plateau. Arī tur rodas jauni ezeru apgabali, kas savijas ar fjordiem.

Kā skaidro zinātnieki, šī transformācija maina ne tikai ģeogrāfiju. Tā arī ietekmē hidrologiju, veģetāciju, nogulumu pārvietošanu un ekosistēmas dinamiku. Veidojas jaunas krasta līnijas. Kušanas ūdeņi, kas bagāti ar nogulumiem, maina upju straumes. Savukārt pionieru sugas sāk kolonizēt tikko atklātās teritorijas.

Vietējā faunā arī notiek izmaiņas. Dzīvnieki, kas pielāgojušies augstkalnu ledāju videi, piemēram, pūces vai aukstūdens zivis, saskaras ar dzīvesvietu samazināšanos. Parādās jaunas sugas, kas potenciāli neparedzamā veidā maina pārtikas ķēdes.