Iekšējie valsts institūti nav spējīgi un nav gatavi veikt noziegumu izmeklēšanu.
Konflikta puses Sudānā mērķtiecīgi uzbrūk civilajai iedzīvotāju daļai, veicot masveida noziegumus, teikts jaunajā ANO Neatkarīgās starptautiskās misijas ziņojumā par faktu noskaidrošanu Sudānā. Dažas darbības, kā norāda eksperti, var tikt kvalificētas kā kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci.
Kā uzsvērts ziņojumā, gan Sudānas Aizsardzības spēki, gan pret tiem vērstās Ātrās reaģēšanas spēki ir atbildīgi ne tikai par tiešiem masveida uzbrukumiem uz mierīgajiem iedzīvotājiem, bet arī par plašu svarīgas civilo infrastruktūras iznīcināšanu: medicīnas centriem, tirgiem, ūdensapgādes un pārtikas nodrošināšanas sistēmām, kā arī pārvietoto personu nometnēm.
Apsēdes laikā El-Faširā un apkārtējās teritorijās Ātrās reaģēšanas spēki veica neskaitāmus noziegumus pret cilvēci, tostarp slepkavības un izvarošanu, pielietoja spīdzināšanu, vajāja cilvēkus pēc etniskās, dzimuma un politiskās piederības. Ir ziņojumi par verdzību un seksuālo verdzību. Ziņojumā arī teikts par bada izmantošanu kā kara metodi: iedzīvotājiem tika atņemta pārtika, zāles un humānā palīdzība. To var uzskatīt par masveida iznīcināšanu – noziegumu pret cilvēci.
„Mūsu secinājumi neapšauba: tieši mierīgie iedzīvotāji maksā visaugstāko cenu šajā karā,” sacīja misijas priekšsēdētājs Mohameds Čande Osmans.
„Tas nav traģisku nejaušību rezultāts, bet apzinātas stratēģijas, kas ir kara noziegumi,” viņš piebilda.
Mierīgie iedzīvotāji kļūst par upuriem viņu pieņemtās saistības dēļ ar pretinieku. El-Faširā un tā apkārtnē Ātrās reaģēšanas spēki un to sabiedrotie nogalināja simtiem cilvēku, mērķtiecīgi uzbrūkot neārabu kopienām – zaghavām, furām, masalitām un tundžuriem – un piespiežot viņus pamest savas teritorijas. Aprīlī nometnē Zamzam tika nogalināti no 300 līdz 1500 mierīgiem iedzīvotājiem, galvenokārt sievietēm un bērniem. Gēzirā janvārī Sudānas Aizsardzības spēki un to sabiedrotie, atgūstot kontroli pār pilsētu, uzbruka kanabu kopienai, piespiežot lielāko daļu tās pārstāvju bēgt un nogalinot desmitiem cilvēku.
Abas puses neveica pasākumus, lai samazinātu aviācijas uzlidojumu un artilērijas apšaudes sekas civilajai iedzīvotāju daļai un civilo infrastruktūru. Pilsētas, ciemati, nometnes, tirgi, slimnīcas sistemātiski tika iznīcinātas. Rezultātā Sudānā ir 12,1 miljoni pārvietoto personu, un vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju cieš no akūta pārtikas trūkuma. Visvairāk cietušajās teritorijās strādā ne vairāk kā 25 procenti medicīnas iestāžu.
Humānā palīdzība tiek bloķēta, autokolonnas tiek pakļautas uzbrukumiem. No 2023. gada aprīļa līdz 2025. gada aprīlim tika nogalināti vairāk nekā 84 sudāniešu humānās palīdzības darbinieki, daudzi citi tika aizturēti.
Ziņojumā norādīts, ka abas puses nežēlīgi izturējās pret aizturētajiem, atņemot viņiem pārtiku un medicīnisko palīdzību. Izdzīvojušie aprakstīja Ātrās reaģēšanas spēku aizturēšanas centrus kā „kaujas laukus”, kur ieslodzītos sita līdz nāvei vai izpildīja bez tiesas. Citus piespieda strādāt vai turēja par ķīlniekiem, piespiežot ģimenes maksāt par viņu atbrīvošanu.
Par seksuālo noziegumu upuriem, ko izdarījušas Ātrās reaģēšanas spēki, īpaši bieži kļuva sievietes un meitenes no neārabu kopienām, dažām upurēm bija mazāk par 12 gadiem. Sudānas Aizsardzības spēki un to sabiedrotie arī bija iesaistīti seksuālu spīdzināšanu aktos aizturēšanas vietās.
„Aiz katras dokumentētās stāsta ir iznīcināta ģimene, pārvietota kopiena, cilvēks, kurš pārdzīvojis neiedomājamu vardarbību,” sacīja misijas eksperte Džoja Ngodzi Ezilo.
„Mēs uzklausījām daudzus civiliedzīvotājus, kuri pārdzīvojuši briesmīgas traumas, kļuvuši par lieciniekiem vai upuriem slepkavībām, bada, seksuālas vardarbības, spīdzināšanas,” viņa piebilda.
Ziņojumā uzsvērts, ka iekšējie sudāniešu institūti nav spējīgi un nav gatavi veikt šo noziegumu izmeklēšanu. Valstī tiek piemērota izvēles taisnīgums, daudzi noziedznieki izmanto imunitāti vai tiek atbrīvoti amnestijas ietvaros.
Misija aicināja starptautisko sabiedrību ieviest mērķtiecīgas sankcijas pret personām un struktūrām, kas atbildīgas par starptautiskiem noziegumiem, un nekavējoties veikt saskaņotus pasākumus, lai pārtrauktu kaujas darbības un aizsargātu civilos iedzīvotājus.
„Starptautiskajai sabiedrībai ir jārīkojas: jānodrošina ieroču piegādes embargo izpilde, jāatbalsta Starptautiskais krimināltiesa, jāizveido neatkarīgs tiesu mehānisms Sudānai, jāpiemēro vispārējā jurisdikcija, lai sodītu vainīgos, un jāpanāk sekas tiem, kas stāv aiz noziegumiem, tostarp mērķtiecīgas sankcijas,” sacīja misijas eksperte Mona Rišmavi.
Atstāt komentāru