Eiropas Komisija ir gatava atbloķēt 550 miljonus eiro Ungārijai, lai izvairītos no premjerministra Viktora Orbāna veto jaunajam sankciju paketēm pret Krieviju, ziņo Financial Times, atsaucoties uz avotiem, raksta DW.
Eiropas Komisija (EK) plāno atbloķēt apmēram 550 miljonus eiro no Eiropas Savienības fondiem Ungārijai, jo Brisele cenšas pārvarēt premjerministra Viktora Orbāna veto papildu sankcijām, kas vērstas pret Krievijas energoresursu importu. Par to ziņoja laikraksts Financial Times (FT) publikācijā piektdien, 19. septembrī, atsaucoties uz informētiem avotiem.
ES var pieņemt jaunas sankcijas tikai vienbalsīgi, atgādina FT. Tajā pašā laikā Ungārija un Slovākija, kas palikušas par pēdējiem Krievijas naftas importētājiem Eiropas Savienībā, vairākkārt ir draudējušas bloķēt jaunas iniciatīvas un, īpaši, draudējušas uzlikt veto jaunām darbībām attiecībā uz Krieviju.
ES atbloķēšana un bloķēšana Ungārijai
EK 2022. gadā bloķēja apmēram 22 miljardus eiro, kas piešķirti Ungārijai saskaņā ar vispārējām Eiropas programmām. Starp iemesliem tika minētas pretenzijas pret tiesu sistēmas neatkarību, LGBT tiesību ievērošanu, bēgļu tiesībām un akadēmiskās brīvības jautājumiem. Eiropas Savienība izmantoja līdzekļu atbloķēšanu kā instrumentu, lai ietekmētu Budapeštas īstenoto politiku.
Tādējādi 2023. gadā Ungārija saņēma apmēram 10 miljardus eiro apmaiņā pret piekrišanu nebloķēt 50 miljardu eiro palīdzības paketi Ukrainai, bet 2025. gadā papildus saņēma 157 miljonus eiro, pateicoties atrastajai "caurulei" ES likumdošanā. Jauno tranšu 550 miljonu eiro apmērā Budapešta cer saņemt, izmantojot to pašu shēmu, un EK ir gatava ļaut to izdarīt, lai izvairītos no sankciju paketes veto, raksta FT.
EK iesniegusi apstiprināšanai 19. sankciju paketi pret Krieviju
Eiropas Komisija paziņoja, ka ir iesniegusi jauno, 19. sankciju paketi attiecībā uz Krieviju apstiprināšanai ES dalībvalstīm. Atbilstošu informāciju apstiprināja EK preses dienesta vadītāja Paola Piņo 19. septembrī preses konferencē Briselē. EK, kā tiek pieņemts, varētu ierosināt ieviest aizliegumu importēt Krievijas sašķidrināto dabasgāzi (SDG) līdz 2027. gada 1. janvārim - gadu agrāk, nekā bija plānots, jaunā sankciju pakete pret Maskavu ietvaros, ziņoja aģentūra Reuters, atsaucoties uz avotiem ES.
Tiek gaidīts, ka jauni ierobežojumi attieksies arī uz vairākiem Krievijas tankeriem, kriptovalūtu izmantošanu, Krievijas un Centrālāzijas bankām, Ķīnas naftas pārstrādes rūpnīcām, kā arī uz vairāku ekonomisko zonu darbību, kas ir muitas caurums Maskavai preču divējādai lietošanai importam Krievijas Bruņotajiem spēkiem, precizēja aģentūra.
Viens no avotiem paziņoja, ka aizlieguma ieviešana attiecībā uz SDG ir kļuvis par "prioritāti" pēc EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) telefona sarunas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu 16. septembrī. ES iepriekš piedāvāja pakāpenisku atteikšanos no SDG līdz 2028. gada 1. janvārim, taču Tramps vairākkārt aicināja Eiropas Savienību rīkoties ātrāk, lai atvērtu ceļu turpmākai spiedienam uz Maskavu.
Gāzes iepirkumi no Krievijas
Saskaņā ar Reuters datiem šodien 19 % no Eiropā iepirktās gāzes nāk no Krievijas - caur gāzesvadu "Turku straume" un SDG piegādēm tankeros. Līdz 2022. gadam, kad februārī sākās karš Ukrainā, Krievijas daļa Eiropas gāzes importā bija 45 %.
Spānija, Beļģija, Nīderlande un Francija iepērk Krievijas SDG. Caur "Turku straumi" gāze no Krievijas nonāk Ungārijā, Slovākijā un Bulgārijā. Pagājušajā nedēļā Francijas enerģijas uzņēmuma Totalenergies vadītājs Patriks Puijans teica, ka Krievijas gāze būs nepieciešama vismaz līdz 2027. gada beigām. Pēc tam, pēc augstākā vadītāja teiktā, to varēs aizstāt ar degvielu no citiem piegādātājiem bez būtiskas ietekmes uz cenām.
Atstāt komentāru