Tiesa sāk izskatīt lietu par Drobjasko pilsonības atņemšanu Lietuvā 0 22

Tiesa plāno novērtēt Pilsonības likuma noteikumu, saskaņā ar kuru Lietuvas pilsonību var atņemt personām, kuras to ieguvušas izņēmuma kārtībā, ja viņu rīcība apdraud Lietuvas drošības intereses, ja tās publiski izsaka atbalstu valstij, kas apdraud Lietuvas drošības intereses, citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai tās sabiedroto intereses.

Balstoties uz šo likuma noteikumu, prezidents Gitans Nausēda atņēma Drobjasko Lietuvas pilsonību 2023. gada septembrī.

Daiļslidotāja, kurai ir šīs valsts pilsonība, apstrīdēja Nausēdas rīkojumu Administratīvajā tiesā.

Tiesa apšaubīja, vai konstitucionālais princips par tiesiskuma augstākumu nav pretrunā ar Pilsonības likumā noteikto iespēju atņemt Lietuvas pilsonību pat tad, ja persona tieši neapdraud Lietuvas drošības intereses, bet apdraud tikai citas valstis.

Turklāt tika norādīts, ka likumā nav sniegts skaidrojums par „nacionālās drošības interesēm” un nav noteikta rīcības smaguma pakāpe, kas ir pamats pilsonības atņemšanai.

KONSTITUCIONĀLAIS TIESA arī novērtēs, vai prezidentam ir tiesības atņemt pilsonību, jo Konstitūcijā ir noteikta tikai viņa tiesība piešķirt pilsonību. Prezidenta tiesības atņemt izņēmuma kārtībā piešķirto pilsonību tiek minētas tikai Pilsonības likumā.

Kā ziņoja aģentūra BNS, 2023. gadā Seims pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, kas noteica, ka persona, kas ieguvusi Lietuvas pilsonību izņēmuma kārtībā, to zaudē, ja tās rīcība apdraud Lietuvas drošības intereses vai ja tā publiski izsaka atbalstu valstij, kas apdraud Lietuvas drošības intereses, citu ES dalībvalstu vai to sabiedroto intereses.

Pilsonības jautājumu komisija ieteica valsts vadītājam atņemt Drobjasko pilsonību, atsaucoties uz viņas publisko atbalstu Kremlim, kas vada karu Ukrainā.

Tika norādīts, ka daiļslidotāja uztur ciešas profesionālas un personīgas attiecības ar Tatjanu Navku, Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova sievu. Eiropas Savienība un ASV ir noteikušas sankcijas pret Navku.

Drobjasko ieguva Lietuvas pilsonību izņēmuma kārtībā pirms 30 gadiem par nopelniem Lietuvas sportā un valsts popularizēšanu. Sportiste un viņas vīrs Povils Vanags pārstāvēja Lietuvu dažādos čempionātos.

Papildus Drobjasko prezidents atņēma Lietuvas pilsonību balerīnai Ilzei Liepai un uzņēmējam, bijušajam KGB darbiniekam Jurijam Kudimovam, kurš arī apstrīdēja šo lēmumu.

Saskaņā ar spēkā esošo Pilsonības likumu ārzemnieki var iegūt Lietuvas pilsonību arī citu iemeslu dēļ, ne tikai izņēmuma kārtībā. Piemēram, dubultā pilsonība ir atļauta tiem, kas pametuši Lietuvu, tika izsūtīti no tās pirms neatkarības atjaunošanas, un viņu pēcnācējiem, kuri apprecējušies ar Lietuvas pilsoni.