VNĪ sācis papildu robežapsardzības infrastruktūras izbūvi 41 kilometra garumā gar Latvijas un Krievijas robežu 0 45

Uzņēmumā atzīmē, ka plānotie pasākumi uzlabos Valsts robežsardzes mobilitāti, reaģēšanas spējas un piekļuvi grūti sasniedzamiem robežas posmiem.

Robežas žogs gar Latvijas-Krievijas robežu un lielākā daļa valsts austrumu robežas infrastruktūras ir izbūvēts. Šajā projekta posmā paredzēta papildu infrastruktūras attīstība teritorijās ar sarežģītiem ģeoloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem, kur nepieciešami īpaši inženiertehniskie risinājumi robežsardzes darba nodrošināšanai un valsts robežas uzraudzības stiprināšanai, par ko VNĪ saņēma papildu valdības uzdevumu 2025. gadā.

VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova uzsver, ka darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada nogalei, atsevišķos posmos nepilnu 12 kilometru garumā - līdz 2027. gada beigām, taču iesaistītās puses strādā pie tā, lai darbus pabeigtu pirms termiņa.

Būvdarbu laikā plānots izbūvēt patruļtakas, tostarp 2,9 kilometru garu pontonu patruļtaku īpaši mitrā un purvainā apvidū gar Peiteļa ezeru. Tāpat paredzēta novērošanas torņa un pievedceļa izbūve pie Zilezera, kuteru un laivu nolaišanas vietas ar pontonu piestātni pie Peiteļa ezera, kā arī dzelzceļa pārbrauktuves un piebraucamā ceļa izbūve Opoļu robežapsardzības nodaļā.

Projektēšanas darbi tika pabeigti pavasarī, patlaban sākti darbi visās deviņās darbu daļās. Patlaban objektos notiek būvlaukuma iekārtošana, teritorijas attīrīšana no krūmiem, celmu laušana, zemes klātnes izbūve un citi sagatavošanās darbi. Ņemot vērā, ka daļā teritoriju vēl turpinās atmežošanas darbi, būvniecība tiek organizēta pa atsevišķiem posmiem.

Šo posmu izbūvei VNĪ pērn noslēdza deviņus līgumus ar trim būvuzņēmējiem - AS "LAU Infra grupa" (iepriekš VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs"), personu apvienību "Ramda C-MIKOR" un SIA "Citrus Solutions". Līgumu kopējā vērtība ir 17,9 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas iekļauj būvniecības ieceres izstrādi, būvniecības darbus un autoruzraudzību.

VNĪ atgādina, ka 2023. gada vasarā VNĪ tika uzdots vadīt, īstenot un uzraudzīt Latvijas ārējās robežas Latvijas-Krievijas robežžoga un infrastruktūras izbūvi, savukārt 2021. gada nogalē VNĪ tika nodots robežas ar Baltkrieviju žoga un infrastruktūras izbūves process.

Žoga izbūve gar Latvijas-Baltkrievijas robežu nepilnu 145 kilometru garumā VNĪ vadībā tika pabeigta 2024. gada jūlijā, savukārt žoga izbūve gar Krievijas robežu 280 kilometru garumā tika noslēgta 2025. gada nogalē.

Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras darbu vada iekšlietu ministrs un organizē Iekšlietu ministrija, kā arī tās sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

LETA jau ziņoja, ka valdība šogad 10. aprīlī atbalstīja 8 794 848 eiro pārdalīšanu, lai turpinātu infrastruktūras izbūvi uz Latvijas un Krievijas robežas.

Valdība atbalstīja apropriācijas pārdali 2026. gadā 8 794 848 eiro apmērā no budžeta resora programmas "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" uz Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammu "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums", lai turpinātu infrastruktūras izbūvi uz robežas posmos, kur iepriekš tā nebija izbūvēta (apmēram 41,26 kilometri), kā arī lai nodrošinātu ar robežas apsardzības infrastruktūras izbūvi saistītos darbus un pakalpojumus.

VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.