Galvenie faktori, kas attur piegādātājus vērsties KP, ir vēlme problēmas risināt pašu spēkiem, bailes no iespējamiem pretpasākumiem un bažas par sadarbības zaudēšanu ar pircējiem.
Konkurences padome (KP) ir noslēgusi ikgadējo anonīmo lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju aptauju, lai noskaidrotu piegādātāju pieredzi sadarbībā ar pircējiem, novērtētu Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) atpazīstamību un tā nodrošinātās aizsardzības efektivitāti, kā arī identificētu jomas, kurās piegādātāji joprojām saskaras ar negodīgas tirdzniecības prakses (NTP) riskiem.
Šogad aptaujā piedalījās 27 respondenti no dažādām pārtikas nozarēm, tostarp graudu produktu, maizes un konditorejas izstrādājumu, piena produktu, svaigu augļu, ogu un dārzeņu, gaļas un gaļas izstrādājumu, bezalkoholisko dzērienu, olu, zivju un alus ražošanas un piegādes sektoriem. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis respondentu īpatsvars, kuri ir vismaz vienas piegādātāju intereses pārstāvošās asociācijas vai biedrības biedri – no 83% līdz 89 %.
Vienlaikus šī gada aptauja rāda piesardzīgāku piegādātāju vērtējumu attiecībā uz NTPAL darbību. Ja pagājušā gada aptaujā 89% respondentu norādīja, ka ir informēti par NTPAL, tad šogad šādu atbildi sniedza 74% respondentu. Tāpat samazinājies to piegādātāju īpatsvars, kuri zina, pie kuras institūcijas vērsties NTP gadījumā – no 85% līdz 70%.
Arī piegādātāju vērtējums par NTPAL nodrošināto aizsardzību saglabājas piesardzīgs. Ja iepriekšējā gada aptaujā 33% respondentu norādīja, ka nejūtas aizsargāti no ekonomiski spēcīgāku pircēju negodīgas rīcības, tad šogad 37% respondentu uzskata, ka NTPAL tos pilnībā vai drīzāk neaizsargā. Tas liecina, ka, neskatoties uz KP īstenotajiem izglītojošajiem un uzraudzības pasākumiem, daļa piegādātāju joprojām nejūtas pietiekami droši izmantot regulējuma sniegtās aizsardzības iespējas.
Aptaujas rezultāti liecina, ka vairākas problemātiskās jomas saglabājas nemainīgi aktuālas. Arī šogad piegādātāji kā būtiskākās NTP izpausmes norādīja prasības nodrošināt zemāko cenu vienam konkrētam pircējam, vienpusējus līguma grozījumus no pircēju puses, preču nepieņemšanu, lai gan to derīguma termiņš vēl bija pietiekams, kā arī nelikumīgu komercnoslēpuma iegūšanu vai izmantošanu. Tas apstiprina, ka atsevišķi NTP riski piegādātāju un pircēju attiecībās saglabājas ilgstoši un prasa turpmāku KP uzmanību.
Par problemātiskākajām negodīgas tirdzniecības praksēm piegādātāji norādīja prasības nodrošināt vienam konkrētam pircējam zemāko cenu (20%), vienpusējus līguma grozījumus no pircēju puses (19%), preču nepieņemšanu, lai gan to derīguma termiņš vēl bija vismaz 2/3 no kopējā derīguma termiņa (19 %), nelikumīgu komercnoslēpuma iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu (19%), kā arī netaisnīgas un nepamatotas sankcijas (16%).
Vienlaikus atsevišķās jomās vērojamas arī pozitīvas tendences. Piemēram, 44% respondentu norādīja, ka retāk nekā iepriekš saskārušies ar maksājumu pieprasījumiem par preču bojājumiem un zudumiem, kā arī ar neparedzētu maksājumu vai atlaižu pieprasījumiem. Tas var liecināt par uzlabojumiem atsevišķās sadarbības jomās un iespējamu preventīvu ietekmi, ko radījusi NTPAL piemērošana un KP veiktās uzraudzības aktivitātes.
Aptaujas rezultāti apliecina, ka visaugstākais NTP risks piegādātāju ieskatā joprojām saistīts ar sadarbību ar mazumtirdzniecības uzņēmumiem. No respondentiem, kuri sniedza atbildes par sadarbību ar mazumtirgotājiem, 56% norādīja, ka ir saskārušies ar NTP izpausmēm. Salīdzinoši retāk NTP tika identificēta sadarbībā ar vairumtirgotājiem, pārstrādes uzņēmumiem un starpniecības uzņēmumiem.
Lai gan 70% respondentu zina, pie kuras institūcijas vērsties ar iesniegumu par NTP īstenošanu, piegādātāji joprojām reti izmanto formālos ziņošanas mehānismus. Tikai 4% respondentu norādīja, ka KP vērsušies individuāli, savukārt 26% to darījuši ar asociācijas starpniecību. Galvenie faktori, kas attur piegādātājus vērsties KP, ir vēlme problēmas risināt pašu spēkiem, bailes no iespējamiem pretpasākumiem un bažas par sadarbības zaudēšanu ar pircējiem.
Ņemot vērā aptaujas rezultātus, KP turpinās izmantot identificētos riskus turpmāko tirgus uzraudzību un prioritāšu noteikšanā, kā arī stiprinās sadarbību ar piegādātāju asociācijām un īstenos mērķtiecīgas izglītošanas aktivitātes. Vienlaikus aptaujas rezultāti apliecina, ka ikgadējās aptaujas ir būtisks instruments, lai ilgtermiņā novērtētu NTPAL praktisko ietekmi un identificētu jomas, kurās nepieciešami turpmāki uzlabojumi.
